Lai gan kopš Parex bankas pārņemšanas jau ir pagājuši vairāk nekā desmit mēneši, pagaidām valstij piederošajām Parex bankas akcijām pircējs nav atradies. Iespējamā pircēja meklēšana ik mēnesi izmaksā aptuveni 100 000 latu, liecina Neatkarīgās rīcībā esošā Valsts kontroles atzinuma versija.
Pēc tikšanās ar valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu premjers Valdis Dombrovskis vakar solīja, ka valdība darīs visu, lai likuma robežās publiskotu ar Parex banku pārņemšanu saistītos dokumentus. Arī I. Sudraba atzina, ka šiem dokumentiem ir jābūt pieejamiem sabiedrībai. Tajā pašā laikā viņa piebilda, ka dokumenti, kas ir saistīti ar konkrētu personu datiem, noteikti netiks publiskoti. Savukārt to informāciju, kuru par slepenu padarījuši Latvijas Bankas, valdības un Finanšu ministrijas lēmumi, viņasprāt, vajadzētu atslepenot.
Meklēt vainīgos
Vairākas amatpersonas oficiāli paudušas uzskatu, ka Parex bankas pārņemšanas dokumenti jāizanalizē tiesībsargājošām iestādēm, lai vainīgos varētu saukt pie atbildības, tomēr neviena nenosauc, kuras amatpersonas, viņuprāt, būtu jāsoda. Arī premjers vakar atgādināja, ka finanšu ministrs Einars Repše (JL) jau iepriekš vērsies Ģenerālprokuratūrā, un izteicās, ka pārbaude būs jāveic arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tomēr to, vai kādas amatpersonas, viņaprāt, ir saucamas pie atbildības, atturējās minēt.
Vai pārdos?
Lai gan kopš Parex bankas pārņemšanas jau ir pagājuši vairāk nekā desmit mēneši un deviņus mēnešus šo banku vada Nils Melngailis, pagaidām valstij piederošajām Parex bankas akcijām pircējs nav atrasts.
N. Melngailis Neatkarīgajai atzina, ka pašreizējā ekonomiskā situācija Eiropā un pasaulē nav labvēlīga lielu darījumu realizēšanai, taču tas ir īpaši sarežģīti, ja šis darījums jārealizē īsā laikā ar nosacījumu, lai valsts atgūtu savus noguldījumus un, iespējams, pat gūtu peļņu. "Taču pēdējo mēnešu statistika liecina, ka banku sektorā darījumu aktivitāte atjaunojas – kopš šā gada jūnija Eiropā notika vairāki darījumi, kur specializētas bankas iegādājās no lielām valsts atbalstu saņēmušām finanšu grupām atsevišķas struktūrvienības, kas nodarbojas ar līdzekļu pārvaldīšanu un privātbankas pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to ir pamats prognozēm, ka gada laikā iespējams realizēt šādu darījumu attiecībā uz Parex banku," sacīja N. Melngailis.
Ja Parex banku izdosies veiksmīgi pārdot, no tā ieguvēja būs ne tikai Latvijas valsts, bet arī Nils Melngailis, kurš veiksmīgas pārdošanas gadījumā, atmaksājot visus valsts ieguldījumus un izmaksas, varētu iegūt 5% no darījumā gūtās tīrās peļņas, bet konsultants – globālā investīciju banka Nomura International –, veiksmīgi pārdodot Parex banku, atlīdzībā varētu saņemt vairāk nekā divus miljonus eiro.
Arī tad, ja Parex banka netiks pārdota tuvāko gadu laikā, N. Melngailis un Nomura International nebūs zaudētāji. N. Melngaiļa atalgojums mēnesī ir 12 000 latu, savukārt Nomura International par sniegtajiem pakalpojumiem ik mēnesi ir paredzēts maksāt 60 000 eiro, papildus sedzot piesaistītos juridiskos konsultantus, mārketinga un ceļošanas izdevumus, kas mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 000 eiro. Arī VK atzinuma versijā, kas ir Neatkarīgās rīcībā, teikts, ka pašreizējās Parex vadības un viņu konsultantu algošana izmaksā aptuveni 100 000 latu mēnesī.
Turpina zaudēt
Parex banka pagājušā gadā strādājusi ar 124 miljonu latu zaudējumiem, bet šā gada pirmajā pusgadā – ar aptuveni 44,5 miljonu latu zaudējumiem. Tomēr N. Melngailis uzskata, ka ir vairāki kritēriji, kas liecina par bankas darbības stabilitāti. "Pirmais – novembrī dienā bankas noguldījumu aizplūde vidēji bija ap 11 miljoni latu mīnusā. Pašreiz situācija ir kardināli mainījusies pozitīvā virzienā. Termiņnoguldījumu apjoms Parex bankā kopš maija ir palielinājies par 43 miljoniem latu. Otrais – bankas operatīvās un administratīvās izmaksas samazinātas par 31% jeb 16 miljoniem latu, salīdzinot ar atbilstošu laika periodu pērn. Trešais – bankas akcionāru loks ir paplašināts ar ERAB, kas ir banku restrukturizācijā pieredzējis un resursiem bagāts partneris, turklāt neliela daļa no valsts noguldījuma līdz ar šo ir atmaksāta Valsts kasē. Ceturtais – banka šajā laikā veiksmīgi pabeigusi savu saistību restrukturizāciju, nodrošinot bankas maksātspēju, par kuru decembrī bija šaubas," teica N. Melngailis. Tajā pašā laikā VK atzinuma versijā teikts, ka neviens no valsts termiņnoguldījumiem netika atmaksāts laikā un visu noguldījumu termiņi tika pagarināti.
Pašlaik Parex bankas vairāk nekā 70% īpašniece ir Privatizācijas aģentūra, bet 25% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.