Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Aptauja: nogurumu no Covid-19 pandēmijas joprojām izjūt 43% Latvijas iedzīvotāju, lielākoties sievietes

© Pixabay

Izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19 pandēmijas joprojām izjūt 43% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, desmit baļļu skalā to vērtējot no astoņi līdz desmit, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, janvārī aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentu. Salīdzinājumā ar 2021.gada novembri, iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19, ir samazinājies par 5%. Salīdzinot datus gada griezumā, redzams, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjūt izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19, šobrīd ir par 1% lielāks nekā 2021.gada janvārī.

Vidējs nogurums no Covid-19 (atzīmes no 5 līdz 7) šobrīd saglabājas 30% respondentu, bet vidēji zems vai zems (atzīmes no 1 līdz 4) - 23%.

Raugoties uz iegūtajiem rezultātiem pēc respondentu dzimuma, secināms, ka nedaudz biežāk izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19 izjūt sievietes. Kopumā 44% aptaujāto sieviešu sniedza atbildi, ka izjūt spēcīgu - no astoņām līdz desmit ballēm - nogurumu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 42%. Salīdzinājumā ar novembra datiem sieviešu vidū noguruma līmenis ir samazinājies par 8%, kamēr vīriešu vidū tas ir palielinājies par 3%.

Ja salīdzina datus ar 2021.gada janvāri, kad epidemioloģiskā situācija arī bija nelabvēlīga, šobrīd sieviešu vidū nogurums no Covid-19 ir nedaudz mazāks - pērnā gada sākumā spēcīgu nogurumu izjuta 48% aptaujāto sieviešu. Tikmēr vīriešu vidū šādu respondentu īpatsvars ir pieaudzis - šobrīd tie ir 42%, bet pirms gada bija 37%.

Interesanta aina paveras, analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas: kopumā lielāku nogurumu no Covid-19 izjūt krievvalodīgie. Latviešu vidū spēcīgu nogurumu no Covid-19 izjūt 42%, vidēju - 34%, bet vidēji zemu vai zemu - 31%, savukārt starp krievvalodīgajiem spēcīgu nogurumu izjūt 48%, vidēju - 25%, bet vidēji zemu vai zemu - 27%. Krievvalodīgo vidū nogurums no Covid-19 saglabājas īpaši augsts - 2021.gada janvārī spēcīgu nogurumu izjuta 48% krievvalodīgo, maijā - 55%, novembrī - 51%, bet 2022.gada sākumā - 48% respondentu.

Pēc vecuma visspēcīgāko nogurumu no Covid-19 izjūt gados jaunāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem izteikti spēcīgu nogurumu izjūt 46%, vecumā no 25 līdz 34 gadiem - 50%, bet pārējās vecuma grupās nogurums ir nedaudz mazāks. Interesanti, ka kopš novembra visvairāk nogurums no Covid-19 ir samazinājies jauniešu vidū (no 18 līdz 24 gadiem). Ja 2021.gada beigās izteikti spēcīgu nogurumu izjuta 60% minētās grupas respondentu, tad šobrīd šis rādītājs ir par 14% mazāks.

Nogurums no Covid-19 pandēmijas izplatības ietver tādus aspektus kā saslimšanas riski, ierobežojumi, izmaiņas ikdienā, stress, klātienes komunikācijas trūkums un informācijas pārbagātība.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvārī aptaujājot 1854 respondentus.