Premjers vēlas pēc iespējas ātrāk atcelt valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Ir jābeidz raustīt sabiedrība saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 dēļ, trešdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" aicināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atzina, ka valdībā joprojām notiek diskusijas par ierobežojumiem, kas noteikti Covid-19 izplatības ierobežošanai. "Esmu par to, ka mēs pēc iespējas ātri virzāmies uz to, ka mēs varam atcelt atlikušos ierobežojumus," pauda politiķis.

Pēc viņa paustā, ierobežojumi vairs nav tas galvenais, kas ietekmē vai neietekmē pandēmijas un hospitalizācijas gaitu. Galvenais esot, vai cilvēks ir vakcinēts un vai viņš lieto sejas masku. Tāpēc visa enerģija, tostarp Veselības ministrijai (VM), esot jāvelta tieši pirmreizējai un balstvakcinācijai pret Covid-19.

"VM ir jārunā tikai par vienu - vakcinējieties un valkājiet maskas. Galvenais, kas mums ir jādara, ir jābeidz raustīt sabiedrība, sabiedrībai jāsaka viena vienkārša ziņa - vakcinēsimies, valkāsim maskas un testēsimies," aicināja valdības vadītājs.

Viņam šķiet, ka trešajā pandēmijas gadā sabiedrība jau ir iemācījusies, ka galvenā atbildība katram ir jāuzņemas individuāli.

Jau ziņots, ka epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis LTV raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka ļoti stingri ierobežojumi patlaban nebūtu efektīvi. Viņaprāt, stingru ierobežojumu jeb mājsēdes ieviešana šobrīd rezultētos ar vēl vienu augstas saslimstības vilni pavasarī. Trojanskis uzskata, ka ierobežojumiem jābūt mēreniem, lai nepieļautu strauju slimnīcu noslodzi.

Tāpat Trojanskis aicināja aktīvāk potēties ar balstvakcīnu, lai nodrošinātu labāku aizsardzību pret Covid-19.

Viņam piekrita arī ģimenes ārsts Ainis Dzalbs, norādot, ka ļoti stingri ierobežojumi patlaban nebūtu efektīvi. "Ierobežojumiem jābūt tādiem, lai visi nesaslimst uzreiz, bet saslimstības pieaugums ir tāds lēzens," teica Dzalbs.

Viņš informēja, ka situācija ģimenes ārstu praksēs patlaban ir saspringta, pieprasījums pēc pakalpojuma ir lielāks, nekā ģimenes ārsti spēj apkalpot.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais