Nākamajā plānošanas periodā negatīvā ietekme uz vidi no lauksaimnieciskās darbības nemazināsies, pauž Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, komentējot Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu.
"Uz papīra nākamais plānošanas periods būs zaļāks un videi draudzīgāks, bet, analizējot atbalsta finansējuma sadalījumu, kļūst skaidrs, ka negatīvā ietekme no lauksaimnieciskās darbības uz vidi nemazināsies," teica asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzīmēja, ka kopumā asociācija skeptiski vērtē Zemkopības ministrijas (ZM) apgalvojumus par to, ka KLP stratēģiskais plāns ir "labākais kompromiss".
"Būtībā tā ir maldinoša informācija, jo realitātē kompromiss tā arī netika panākts," teica Norkārklis, piebilstot, ka vairākas lauksaimnieku organizācijas, tostarp LBLA iepriekš noraidīja ministrijas izstrādāto stratēģisko plānu, jo, to izvērtējot, secināja, ka tas nav izstrādāts atbilstoši Latvijas situācijai un tam ir pārlieku maza sasaiste ar Eiropas Zaļā kursa stratēģijas "No lauka līdz galdam" izvirzītajiem mērķiem.
"Līdz ar to esošo situāciju dēvēt par kompromisu ir ļoti vienpusēji no zemkopības ministra puses," piebilda asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Vaicāts par atbalsta sadalījumu stratēģiskā plāna ietvaros, Norkārklis minēja, ka, viņaprāt, esošais plāns paredz to, ka lielās un spēcīgās saimniecības kļūs vēl spēcīgākas, savukārt tās nelielās saimniecības, kurām jau pašlaik klājas grūti, sagaida vēl grūtāki laiki.
"Runājot par atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības turpmākajai attīstībai Latvijā, jāsecina, ka ZM izvirzītie mērķi ir ļoti pieticīgi un pastāv bažas, ka nākamais periods nevis veicinās, bet vājinās bioloģiskās lauksaimniecības attīstību," sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Viņš arī pauda cerību, ka Eiropas Komisija (EK) ieklausīsies Latvijas nevalstisko organizāciju viedoklī un koriģēs Latvijas stratēģisko plānu, lai tas atbilstu sabiedrības interesēm.
Vienlaikus, komentējot stratēģiskā plāna stirpās puses, Norkārklis minēja, ka pozitīvi ir tas, ka sperti pirmie soļi uz taisnīgāku atbalsta maksājumu sadali, piemēram, ieviešot pārdalošo maksājumu, kas nodrošinās lielāku atbalstu par pirmajiem hektāriem mazajām un vidēja lieluma saimniecībām. Tāpat arī vides sadaļā ir dažas pozitīvas iezīmes, piemēram, maksājumi par starpkultūrām, pasēju, par tauriņziežu audzēšanu.
"Taču kopumā ZM stratēģisko plānu nevaru nosaukt nekā citādi kā par zaļmaldināšanu, jo EK zaļos mērķus ZM ir centusies faktiski apiet ar līkumu vai realizēt visniecīgākajā apmērā," teica Norkārklis.
Viņa ieskatā, ja stratēģiskais plāns netiks koriģēts, lauksaimniecība Latvijā attīstīsies pretējā virzienā, nekā to sagaida sabiedrība.
Jau ziņots, ka 19.janvārī ZM iesniedza EK Latvijas KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu.
Kopējais ES piešķirtais finansējums KLP Latvijai ir 3,324 miljardi eiro, kas ir par 637 miljoniem jeb 24% vairāk nekā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.
Latvijai pieejamais tiešo maksājumu finansējums laikposmam no 2021.gada 1.janvāra līdz 2027.gada 31.decembrim ir 2,475 miljardi eiro faktiskajās cenās, kas ir par 758 miljoniem eiro jeb 44% vairāk nekā 2014.-2020. periodā. Tā kā 2021. un 2022.gads ir noteikti par pārejas periodu, 2021. un 2022.gadā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 683,2 miljoni eiro, bet 2023.-2027.gadā - 1,791 miljards eiro.
Vienlaikus zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) preses konferencē 18.janvārī pauda, ka KLP stratēģiskais plāns ir vislabākais kompromiss.
