Apraides tarifu samazināšana neatrisinās jautājumu par reģionālo televīziju pastāvēšanu, pēc šodien notikušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas (LRTA) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) tikšanās uzsvēra LRTA priekšsēdētājs Jānis Galviņš.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja LRTA priekšsēdētājs un divu reģionālo televīziju līdzīpašnieks un vadītājs Galviņš, ja arī tiktu panākta vienošanās par apraides izmaksu samazināšanu, reģionālās televīzijas to tāpat nevarētu samaksāt.
"Reģionālo televīziju budžeti ir tik lieli, cik ir, un tos palielināt nav iespējams. Turklāt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka visiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām strādāt. Patlaban asociācija atsver vēršanos Eiropas līmeņa institūcijās, jo saskaņā ar 2006.gadā Ženēvā pieņemto Reģionālo līgumu par zemes ciparu apraides plānošanu tika paredzēti astoņi frekvences piešķīrumi vietējām stacijām. Tagad sanāk, ka "Lattelecom" šīs frekvences neizmanto, bet mums arī neļauj to darīt," skaidro Galviņš, piebilstot, ka piedāvātais variants reģionālajām televīzijām izmantot Latvijas Televīzijas (LTV) raidlaiku neesot izdevīgs un ir grūti risināms.
Galviņš pauda neapmierinātību ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbu un pārmeta tai necīnīšanos par reģionālo televīziju nākotni, jo sākotnēji padome solījusi, ka reģionos televīzijas varēšot raidīt kā līdz šim, taču vēlāk NEPLP savu nostāju mainījusi.
Savukārt satiksmes ministrs norādīja, ka reģionālās televīzijas esot gatavas iesaistīties ciparu televīzijas apraidē, taču tas atkarīgs no izmaksām. "Uzskatu, ka valstij ir jārisina šie jautājumi, jo nedrīkstam pieļaut, ka cieš Latvijas iedzīvotāji, tādēļ ministrija runās gan ar "Lattelecom", gan Ekonomikas ministriju par viņu iespējām palīdzēt reģionālajām televīzijām," pastāstīja Augulis.
LLPA loceklis un Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcēvičs pauda, ka pašvaldības uztrauc reģionālo televīziju jautājums, jo tādējādi vietējie iedzīvotāji, kuriem maz interesē notikumi Rīgā, zaudēs iespēju saņemt tikai lokālu informāciju. Viņš arī uzsvēra, ka satiksmes ministrs izprot radušos problēmu.
"Kā viens no variantiem, ja līdz jaunajam gadam netiks rasti citi risinājumi, tiks izskatīta iespēja, ka "Lattelecom" varētu pagarināt apraides iespējas testa režīmā vēl arī nākamajā ceturksnī," sacīja Salcēvičs.
Kā ziņots, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene ("Vienotība") nāca klajā ar priekšlikumu veikt grozījumus vairākos likumos, lai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" samazinātu apraides cenas, jo, viņasprāt, nav loģiski, ka no sabiedriskajai televīzijai piešķirtās valsts budžeta dotācijas cits valsts uzņēmums sedz ne tikai savas izmaksas, bet arī nodrošina sev peļņu.
Savukārt "Lattelecom" Biznesa atbalsta nodaļas vadītājs Toms Meisītis pauda viedokli, ka šādi likumu grozījumi kropļos tirgu, jo dos priekšrocības valsts iepirkumos valsts komercsabiedrībām, kuras savā piedāvājumā nedrīkstēs ierēķināt peļņu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā deputāti vienojās pirmdien, 13.decembrī, rīkot apspriedi ar ministru piedalīšanos, lai mēģinātu rast iespēju samazināt apraides cenas televīzijām. Savukārt reģionālo televīziju problēmas komisija apspriedīs sēdē 15.decembrī.
Kā ziņots, lai risinātu jautājumu par vietējo un reģionālo televīziju apraidi virszemes ciparu formātā, šo televīziju pārstāvji, LTV un NEPLP konceptuāli vienojusies par iespēju LTV raidlaikā paredzēt vienu stundu reģionālajām televīzijām, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja iesaistītās organizācijas.
Iepriekš reģionālās televīzijas nosūtīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, paužot bažas par reģionālās un vietējās televīzijas pastāvēšanas apdraudējumu Latvijā, jo no 2011.gada 1.janvāra tiks pārtraukta šo televīziju apraide virszemes ciparu formātā.
Kā vēstīts, LTV vietējām un reģionālajām televīzijām piedāvā iespēju raidīt LTV 1.kanālā no rīta un vēlā vakarā, kā arī plūstošu raidlaiku LTV 7.kanālā, 27.novembrī rakstīja laikraksts "Diena".
LTV vadītājs Edgars Kots komentāros par LTV izteikto raidlaika piedāvājumu ir skops, taču citu sarunās iesaistīto teiktais liecina, ka LTV piedāvājusi vietējām un reģionālajām televīzijām 13 minūšu raidlaiku LTV1 kanālā plkst.7.30, kā arī vēl 13 minūtes plkst.23. Tām piedāvāts raidlaiks arī LTV7 kanālā taču tas, pēc Galviņa teiktā, būšot mainīgs, jo LTV7 kanālā rāda dažādas sporta pārraides, tāpēc to laikiem nākšoties pieskaņoties. Potenciālais mazo televīziju raidlaiks esot pēc plkst.20 vakarā vai arī pēc plkst.22.
SIA "Valmieras TV" valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris gan stāsta, ka LTV arī izteikušies, ja kādā dienā vienlaikus notiks hokejs un sporta spēļu atkārtojums, mazās televīzijas šo raidlaiku var nesaņemt vispār. Tas nozīmē "slīdēšanu pa ēteru", kas apgrūtinās mazo televīziju darbu un iespējas pārdot reklāmas laiku.
Vietējo un reģionālo televīziju satura raidīšana LTV gan nenozīmējot, ka visi Latvijas iedzīvotāji redzēs vienu un to pašu reģionālo televīziju saturu. Daugavpils iedzīvotājiem nebūs jāskatās ziņas par Liepāju, un otrādi, jo, kā norāda Kots, apraide sadalīta astoņās zonās un katrā reģionā skatītāji varēs redzēt attiecīgā reģiona televīziju veidotās ziņas. Problēmas esot ar galvaspilsētu, kur savas televīzijas nav.
Vekteris ar piedāvāto raidlaiku nav apmierināts, jo tajos LTV ir sliktāki reitingi nekā Vidzemes televīzijai tās pašreizējā kanālā. Arī reģionālajām televīzijām piedāvātie reklāmas laiki kopumā nav pievilcīgi, taču, ja ieņēmumi no reklāmas nebūs pietiekami, televīzijai sāks trūkt resursu kvalitatīva satura veidošanai.
Galviņš laikrakstam atklāj, ka par velti LTV mazajām televīzijām savos kanālos raidīt, visticamāk, neļaus - par raidlaiku reģionālajām televīzijām nāksies šķirties no aptuveni 300 latiem mēnesī.
NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece skaidro, ka šī summa aprēķināta, ņemot vērā vienas apraides minūtes izmaksas LTV.
Galviņš norāda, ka televīzijas ir gatavas atbildīgo Saeimas komisiju lūgt virzīt jautājumu par sabiedriskā pasūtījuma naudas pārdali par labu mazajām televīzijām.