Zemessardzē patlaban ir 8000 karavīru, profesionālajā dienestā - 6600. Ar to ir par maz. Aizsardzības ministrs uzdevis rast risinājumus un vairs neizslēdz iespēju, ka Latvija varētu spriest par obligāto dienestu, vēsta ReTV.
Tāpat kā Latvija, arī Lietuva pēc iestāšanās NATO pārtrauca obligāto dienestu, taču pāris gadus vēlāk gan to atjaunoja.
Obligātā militārā dienesta ieviešanai Aizsardzības ministrija ilgstoši ir sacījusi “nē”. Taču pagājušajā nedēļā Artis Pabriks Latvijas Radio sacīja - tā vairs nav tabu tēma. To komentē arī Mārtiņš Vērdiņš, NBS rezerves kapteinis: “Izvairīties no kaut kāda veida obligātā militārā dienesta var vai nu ļoti turīgas valstis, kā, piemēram, ASV, vai nu ļoti drošas valstis, vai nu tādas valstis, kas ir protektorāti, kas balsta savu drošību uz kādas citas valsts drošības garantijām. Tā kā mēs cerams neesam protektorāts, neesam superturīga valsts un esam apdraudēti, tad visas šīs pazīmes liecina, ka mums izvairīties no kaut kāda tipa militārā dienesta ir pagrūti.”
Ministrijā saka - ar pašreizējo aizsardzības budžetu, kas ir 750 miljoni eiro, ieviest obligātu dienestu teju nav iespējams. Lēš, ka sākotnēji būtu nepieciešams investēt 600 miljonus, ik gadu par 3000 jauniesauktajiem būtu jātērē vismaz 110 miljoni. “Viena lieta ir izbūvēt pļavā kazarmas un piesaistīt instruktorus. Tas ir tas, ko Aizsardzības ministrija redz. Tas, ko mēs sakām, ja katrs bataljons ņemtu pa vadam šādu iesaukto jaunekļu un apgrozītu sešus, astoņus mēnešus, integrējot ar Zemessardzes apmācību, gala beigās varbūt dabūtu daļu no šiem karavīriem sev atpakaļ. Pasaulē ir ļoti daudz modeļi,” stāsta Mārtiņš Vērdiņš.