Koalīcijas sanāksmē šodien vēlreiz apstiprināta atbalsta sniegšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai, šodien pēc koalīcijas sanāksmes sacīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).
Premjers uzsvēra, ka kopā ar jau iepriekš sniegtajiem un papildu paredzētajiem atbalsta pasākumiem paredzēts 450 miljonu eiro kopīgs atbalsts, kas proporcionāli ekonomikas lielumam ir viens no lielākajiem atbalstiem Eiropas Savienībā.
Kariņš norādīja, ka nepieciešams atbalsts risinājumiem ilgtermiņā, lai iedzīvotāji varētu uzlikt saules baterijas vai nomanīt gāzes apkures katlu uz citu apkures sistēmu.
Jaunās konservatīvās partijas politiķis, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pozitīvi novērtēja, ka koalīcija ir spējusi vienoties ar atbalsta pasākumiem, lai iedzīvotājiem kompensētu pieaugušās energoresursu izmaksas.
Linkaits atzīmēja, ka Ekonomikas ministrija piedāvājusi vidējā termiņa risinājumus energoresursu jautājumā. Šī situācija māca, ka katrā no stratēģiskajiem jautājumiem ir jādomā ilgtermiņā, jo nav ātru risinājumu jaunu energoresursu jaudu radīšanai, norādīja satiksmes ministrs. Piemēram, Latvijas un Igaunijas kopīgais liela apjoma vēja parks elektroenerģijas iegūšanai varētu tikt izveidots 2030.gadā, sacīja Linkaits.
Jāatbalsta pasākumi par enerģijas iegūšanu pašpatēriņam, piemēram, dodot iespēju iedzīvotājiem, kuriem ir vēlme un finanšu līdzekļi, radīt papildus jaudas ar saules baterijām, vēja enerģijas izmantošanu, granulu katla uzstādīšanu un līdzīgos veidos, uzsvēra politiķis.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē uzsvēra, ka pašlaik ministrijā cer uz lielu Saeimas deputātu atsaucību, lai visi nepieciešamie grozījumi tiktu apstiprināti pēc iespējas ātrāk un cilvēki varētu saņemt nepieciešamo palīdzību jau februārī.
Viņa uzsvēra, ka ļoti liela ietekme energoresursu cenu kāpuma mazināšanai var ietekmēt arī mājokļu energoefektivitāte, līdz ar ko ir aktualizējies jautājums par daudzīvokļu un privātmāju energoefektivatētes uzlabošanu.
Indriksone pauda nostāju, ka ir jādomā arī par ilgtermiņa risinājumiem, piemēram, vēja parka celtniecību. "Mēs nevaram noliegt, ka šādu parku celtniecība savā veidā ir arī vizuālais piesārņojums, taču ir nepieciešams līdzsvarot likumdošanu, lai to izbūve būtu vienkāršāka," pauda politiķe.
Kā ziņots, Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs iepriekš informēja, ka galīgo lēmumu par atbalsta paketi plānots pieņemt valdības sēdē otrdien, 25.janvārī.
Koalīcijas partneri vienojušies, ka atbalsts tiks sniegts uz četriem mēnešiem, līdz šā gada maijam, bet atsevišķi atbalsta veidi, piemēram, palielinātais mājokļa pabalsts, tiks sniegts līdz šī gada beigām.
Īstermiņa atbalstam valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, tiks ieviests jauns 50 eiro mēneša pabalsts par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam, tiks ieviests jauns 20 eiro mēneša pabalsts visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, un cilvēkiem ar invaliditāti.
Tāpat koalīcija vienojusies par palielinātā mājokļa pabalsta izmaksāšanu līdz šī gada beigām, kā arī valsts mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), par ekstremālu sadārdzinājumu centrālās siltumapgādes klientiem tiks uzskatīta 68 eiro par megavatstundu (MWh) robeža, kas nozīmētu, ka atbalstu saņems mājsaimniecības Daugavpilī, Olainē, Ozolniekos, Mārupē un Saulkrastos.
Savukārt dabasgāzei par "ekstremālo" slieksni tiks uzskatīti 34 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa, kas paredzētu cenu samazinājumu līdz tam līmenim, kāds bijis 2021.gada otrajā pusē.