Jaunu Covid-19 ierobežojumu nepieciešamība Latvijā jāvērtē ne vien pēc slimnīcu noslodzes, bet arī pēc darbinieku prombūtņu ietekmes uz uzņēmējdarbību, šādu nostāju pirmdien preses konferencē pauda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Speciālists atzīmēja, ka pacientu skaits slimnīcās vēl nav sasniedzis pagājušā Covid-19 viļņa apmērus, taču būtiski ir raudzīties arī uz slimošanas izraisītajām darbinieku prombūtnēm un to ietekmi uz tautsaimniecību.
Vaicāts, vai epidemioloģiskās tendences liecina par nepieciešamību pastiprināt esošos ierobežojumus, epidemiologs sacīja, ka "tradicionāli galvenais indikators papildu pasākumu pieņemšanai ir bijis ne tikai saslimstības rādītājs, bet arī noslogojums veselības aprūpes sistēmā un pacientu skaits slimnīcās". Pēc viņa paustā, šobrīd pacientu skaits slimnīcās ir par 55% mazāks nekā iepriekšējā pacēluma laikā.
"Es domāju, ka šoreiz mēs neredzam, ka slimnīcas izskatītos kritiski noslogotas, bet es nevaru pateikt, vai tautsaimniecības nozares nav noslogotas prombūtņu dēļ," atzīmēja eksperts.
Viņaprāt, būtiski ir ņemt vērā darbinieku prombūtnes, kas rodas Covid-19 ietekmē - būtu jāraugās, cik darbinieki atrodas prombūtnē un vai to kopskaits ir kritisks. Perevoščikovs aicināja raudzīties uz kritērijiem, kas pēc būtības nav epidemioloģiski - cik darbinieki, piemēram, ir vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētu uzņēmumu vai izglītības iestāžu darbību.
Jau ziņots, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) koalīcijas sadarbības padomes sēdē ir apņēmies rosināt diskusiju par turpmākajiem soļiem saistībā ar sociālo distancēšanos Covid-19 ierobežošanai.
"Tas, kas šobrīd ir būtiskākā atšķirība no gaidāmā, ir, ka situācija slimnīcās nav mainījusies vēl tik būtiski, kā tika gaidīts. Tam, droši vien, ir virkne iemesli, tostarp tas, ka pastiprināti slimo bērni un jaunieši, tā ir ļoti liela daļa no inficētajiem, līdz ar ko mēs slimnīcās efektu neieraugām," intervijā LTV skaidroja politiķis.
