Saeimā iesniegts Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likumprojekts, kas paredz 40 miljonu eiro atlīdzības piešķiršanu latviešu un Latvijas poļu, romu, baltkrievu, vācu un lietuviešu kopienām desmit gadu laikā.
Grozījumus iesnieguši "Neatkarīgo" Saeimas frakcijas deputāti Ralfs Nemiro, Ieva Krapāne, Māris Možvillo (PCL), Karina Sprūde (LuK) un Ramona Petraviča.
Likumprojekts ir līdzīgs citam, Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektam, kas tiek skatīts Saeimā un paredz tādas pašas naudas summas piešķiršanu ebreju kopienai desmit gadu laikā par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Iepriekš Saeima ir noraidījusi Nemiro priekšlikumu atlīdzinājuma ebreju kopienai likumprojektu pārsaukt par Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likumprojektu.
Tāpat kā atlīdzinājuma ebreju kopienai likumprojektā, arī "Neatkarīgo" virzītajā citu kopienu likumprojektā atlīdzinājumu paredzēts piešķirt no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu četrus miljonus eiro.
Opozīcijas deputāti piedāvā noteikt, ka līdzekļu saņemšanai varētu pieteikties Latvijas reģistrētas mazākumtautību vai latviešu kopienas biedrības un nodibinājumi, kuru primārais mērķis ir minēto piecu mazākumtautību vai latviešu kopienas interešu pārstāvība un/vai starpkultūru dialogs. Grozījumi tiek virzīti, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.
"Neatkarīgo" deputāti norāda, ka atlīdzinājums veicinās Latvijas kopienu mantojuma saglabāšanu un dažādu reliģijas, kultūras, izglītības, zinātnes, veselības aprūpes, sporta un labdarības pasākumu un projektu īstenošanu Latvijā.
Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas kopienām likumprojektā norādīts, ka tā mērķis ir atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu Latvijas kopienām, jo Otrā pasaules kara un okupācijas laikā Latvijas kopienas piedzīvoja represijas. Likumprojektā uzsvērts, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par okupācijas laikā nodarīto kaitējumu.
Kā ziņots, Nemiro iepriekš debatēs Saeimā norādīja, ka šāds likumprojekts nepieciešams, lai nākotnē vairs nebūtu diskusijas un aizvainojumi, kādi izskanējuši debatēs par atlīdzinājuma ebreju kopienai likumprojektu.
Jau vēstīts, ka Saeimā otrajā lasījumā atbalstīts cits, Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojekts, ko virzījusi parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.Tas paredz 40 miljonu eiro piešķiršanu ebreju kopienas atbalstam desmit gadu laikā.
Likumprojekta mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.