Dzemdību nodaļu izvietojums Latvijā būtu pakāpeniski jāparedz tikai reģionālajās un universitātes slimnīcās, kas nodrošinātu savlaicīgas multidisciplināras palīdzības pieejamību, ļautu koncentrēt resursus, kā arī nodrošinātu attīstības iespējas, tajā skaitā iespēju piesaistīt jaunos speciālistus, šāds priekšlikums pausts Veselības ministrijas ziņojuma projektā par potenciālajām ilgtermiņa izmaiņām slimnīcu tīklā.
Kā vēstīts, nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku atkal tiek plānots viest izmaiņas slimnīcu līmeņu sistēmā. Šāda reforma bija viena no bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) prioritātēm, taču, lai gan bija plānots to pabeigt līdz 2020.gada beigām, tas tomēr nenotika. Patlaban, pēc rīcībā esošās informācijas, atkal plānots pārskatīt slimnīcu līmeņus.
Vienā no ar šīm izmaiņām saistītajiem ziņojuma projektiem, kurā aplūkotas problēmas saistībā ar grūtniecības un dzemdību veselības aprūpi un sniegti priekšlikumi to risināšanai, pausts, ka viena no būtiskākajām problēmām Latvijas perinatālajā aprūpē ir tieši saistīta ar jaundzimušo transportēšanu.
Tāpat tajā skaidrots, ka būtu pieļaujama zema riska pacientu centrētu dzemdību nodaļu saglabāšana pašvaldībās ar lielu dzemdību skaitu, piemēram, Rīgā un Siguldā. Vienlaikus, pilnveidojoties teritoriālajai reformai Latvijā, kā risinājums tiekot pieļauta iespēja plānot un attīstīt dzemdību palīdzības pakalpojumus ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijās.
Šādā gadījumā par centrālajām slimnīcām, kurās tiktu sniegti dzemdību palīdzības pakalpojumi, pēc projektā paustā, kļūtu daudzprofila reģionālās ceturtā līmeņa slimnīcas, kuras plānotu un izvietotu pakalpojumus savā zonā. Pie šāda scenārija, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sadarbības zonā nonāktu Dzemdību nams un Siguldas slimnīcas dzemdību nodaļa.
Lai attīstītu dzemdību palīdzības pakalpojumu Rīgas Austrumu slimnīcā, projekta autoru ieskatā, būtu nepieciešamas investīcijas dzemdību nodaļas un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas ierīkošanai, kā arī atbilstoši cilvēkresursi.
Tāpat tiekot plānots pakāpeniski neapmaksāt pakalpojumu dzemdību nodaļām, kur ikgadējais apjoms ir zem 500 dzemdībām. "Šobrīd ar vismazāko apdraudējumu pakalpojuma pieejamībai, varētu pārtraukt pakalpojuma apmaksu Preiļu un Ogres slimnīcās. Kā nākamais solis, stiprinot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) kapacitāti, būtu pārtraukt pakalpojuma apmaksu Balvu slimnīcā," pausts ziņojuma projektā.
Citu priekšlikumu vidū norādīts, ka, monitorējot situāciju ar dzemdētāju sadali pēc pakalpojuma pārtraukšanas atsevišķās slimnīcās, varētu apsvērt jautājumu par pakalpojuma pārtraukšanu Madonas un Dobeles slimnīcā.
Ziņojuma projektā arī uzsvērts, ka, slēdzot mazās dzemdību nodaļas un centralizējot pakalpojumus, būs būtiski ņemt vērā NMPD kapacitāti, lai reģionos ar salīdzinoši attālu dzemdību hospitalizāciju tiktu nodrošināta atbilstošas kompetences brigāžu pieejamība, kas saīsinātu hospitalizācijas laiku. Tāpat tiek pieļauts, ka investīcijas NMPD stiprināšanā un, piemēram, medikoptera iegāde, līdzīgi kā citās valstīs ar zemu populācijas blīvumu, būtu izmaksu efektīvāks līdzekļu izlietojums nekā daudzu mazu dzemdību nodaļu finansēšana.
Pēc Veselības ministrijas informācijas, piektā (augstākā) līmeņa ārstniecības iestādes Latvijā ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Piektajā līmenī ietilpst arī trīs specializētas ārstniecības iestādes - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari".
Ceturtā līmeņa slimnīcas, kas ir pamatā lielās reģionālās ārstniecības iestādes, valstī ir kopumā septiņas - Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca.
Valstī ir kopumā septiņas trešā līmeņa slimnīcas - Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība un Kuldīgas slimnīca. Savukārt otrā līmeņa slimnīcas ir Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca un Krāslavas slimnīca. Zemāka jeb pirmā līmeņa slimnīcu vidū ir Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca un Ludzas medicīnas centrs.
