Covid-19: šonedēļ saslimušo skaits īpaši liels bērnu un skolēnu vidū

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Vakar, kad Latvijā tika konstatēts kārtējais ar Covid-19 sasirgušo skaita rekords - 5972 jauni inficētie, ap 40% saslimušo bija bērni un jaunieši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šonedēļ saslimušo skaits īpaši liels ir bērnu un skolēnu vidū. Vecumā no deviņiem līdz 19 gadiem inficēto skaits ceturtdien jau pārsniedza 1500, bet vecumā līdz deviņiem gadiem - 900, kopumā veidojot 40% no dienā reģistrētajiem inficētajiem.

Saslimstības līmenis ar Covid-19 pašlaik 3000 gadījumu robežu uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz jau piecās Pierīgas pašvaldībās - Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Olaines un Ropažu novadā.

Divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir palielinājusies līdz 2111,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Bez minētajiem novadiem saslimstības līmenis ar Covid-19 augstāks nekā valstī vidēji ir arī Rīgā, Salaspils un Valmieras novadā, Jelgavā, Jūrmalā, Siguldas un Ogres novadā.

Savukārt zemākā saslimstība pašlaik ir virknē Latgales pašvaldību - Varakļānu, Rēzeknes un Krāslavas novadā.

Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kas ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

No ceturtdien atklātajiem 5972 Covid-19 inficēšanās gadījumiem 45% jeb 2717 ir reģistrēti Rīgā. Jelgavā ceturtdien ir atklāti 228 jauni saslimušie, Daugavpilī - 181, Valmieras novadā - 157, Ogres novadā - 146, Ķekavas un Mārupes novadā - katrā 145, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits.

No atklātajiem inficētajiem 1522 ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, 1089 - vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 932 ir vecumā līdz deviņiem gadiem bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.

Pēdējo divu nedēļu laikā saslimušo kopskaits vislielākais ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem - 9649 saslimušie.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais