Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši aicina NATO saglabāt vienotību un nepakļauties Krievijas draudiem

Baltijas valstu un Polijas parlamentu deputāti aicinājuši NATO saglabāt vienotību pieaugošo Krievijas radīto apdraudējumu apstākļos un nepakļauties Maskavas draudiem.

Pēc Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas un Ārlietu komitejas vadītāju ierosmes viņi nosūtījuši kopīgu vēstuli NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, NATO Parlamentārās asamblejas prezidentam Džeraldam E. Konolijam un alianses dalībvalstu parlamentu komitejām, kas atbildīgas par ārpolitiku un drošības politiku.

Vēstulē uzsvērts, ka prasības, ko Maskava izvirza aliansei, ir pretrunā ar valstu pašnoteikšanās tiesībām un NATO atvērto durvju politikas principu.

"Ukraina, Gruzija un citas valstis ir tiesīgas pašas izvēlēties savu drošības virzienu, un nedz Krievijai, nedz kādai citai trešajai valstij nav balsstiesību jautājumā par jaunu dalībvalstu uzņemšanu aliansē. Krievijas prasības nenozīmē neko vairāk kā centienus atgriezties tajos laikos, kad Eiropa tika dalīta lielvaru ietekmes sfērās," norādījusi Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Laima Andriķiene.

Vēstules autori uzsver, ka alianses dalībvalstu drošība ir nedalāma un Baltijas valstu un Polijas aizsardzība nav saistāma ar Krievijas rīcību pie Ukrainas robežas.

Kā izteicies Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Laurīns Kasčūns, NATO drošības garantiju telpa ir vienota un vienādā mērā aizsargājama, to nevar dalīt nekādās zonās ne ar kādām līnijām, jo tas ir viens no NATO pamatprincipiem, tādēļ nav pieņemamas Krievijas izvirzītās prasības ierobežot alianses aizsardzībai svarīgu potenciālu.

"Vēstulē mēs aicinām stiprināt NATO atturēšanas potenciālu, jo atturēšana izmaksā lētāk nekā aizsardzība," viņš uzsvēris.

Kā ziņots, decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997.gada 27.maijam, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaug satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā.