Iezīmējušies pieci pretendenti, kuriem NEPLP locekļu kandidātiem varētu būt lielākās izredzes

© Dmitrijs Suļžics / F64

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amata kandidātu atlasē iezīmējušies pieci pretendenti, kuriem varētu būt lielākas izredzes turpmākajā izraudzīšanās procesā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban NEPLP strādā nepilnā jeb četru personu sastāvā. Ņemot vērā, ka Ieva Kalderauska NEPLP ievēlēta tikai 2020.gadā, proti, vēlāk nekā pārējie esošie NEPLP locekļi, viņas termiņš šajā amatā noslēgsies vēlāk. Tāpēc Saeimai būs jāievēlē četri jauni NEPLP locekļi.

Patlaban turpinās visu desmit kandidātu vērtēšana, taču lielākas izredzes tikt ievēlētiem tiek lēstas tostarp trim esošajiem NEPLP locekļiem.

Tiek pieļauts, ka pretendentus uz vietām padomē varētu izraudzīties, īpaši vērtējot esošā NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa, pašreizējās NEPLP priekšsēdētāja vietnieces Aurēlijas Ievas Druvietes, Latvijas Radio 5 programmas direktores Ilvas Milzarājas, SIA "NT Piedzīvojumi" valdes locekļa, bijušā Latvijas Radio skaņu inženiera Andra Plakana un NEPLP locekļa Patrika Grīvas kandidatūras. Par Grīvas kandidatūru gan esot lielāka nenoteiktība.

Lēmumi šajā jautājumā neesot pieņemti, tāpat arī nav zināms, kuri kandidāti rezultātā saņems Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un parlamenta atbalstu.

Kā ziņots, uz NEPLP vakantajām vietām kandidē kopā desmit kandidāti, tajā skaitā, bijušais labklājības ministres padomnieks un radio un TV žurnālists Jānis Zariņš, kristīgā radio "Radio Marija" dibinātājs un prezidents Mareks Gruškevics, bijušais Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs, SIA "Hive" valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, mediju grupā "Mix Media Group" ietilpstošā "Radio Baltkom" producents, bijušais "Rīgas centrāltirgus" Mārketinga un komunikācijas daļas vadītājs Aleksandrs Šuņins un Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.

Latvijā

Jelgavas novada pašvaldība izsolēs piedāvā divus nekustamos īpašumus, kuriem noteikts reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statuss - dzīvojamo māju "Upenieki" Salgales pagastā un Bērvircavas muižas kungu māju, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.