Latvijas mediju uzraugi ar politisku pieredzi – ierasta prakse

Mediju un to uzrauga neatkarība Latvijā ir aktuāla un jūtīga tēma. Viens no nosacījumiem ir politiska neitralitāte, ko ņem vērā arī pašreiz notiekošaja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) jauno locekļu izraudzīšanās procesā, raksta Lelde Veinberga portālā la.lv.

Starp 10 kandidātiem uz 3 no 4 vietām padomē kandidē arī SIA “NT Piedzīvojumi” valdes loceklis, bijušais Latvijas Radio skaņu inženieris Andis Plakans, kurš vēl pērn vasara kandidēja pašvaldību vēlēšanās no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saraksta. Vai mediju uzrauga padomē var būt persona ar politisku pieredzi?

Pats A. Plakans uzsver, ka ir neitrāls un nevienu politisko spēku vai tā uzskatus nepārstāv. NEPLP locekļa kandidāts uzskata, ka pašvaldību vēlēšanas nav politiskas, bet gan saimnieciskas. Tajās piedalījies ar savu domubiedru grupu, lai uzlabotu dzīvi savā dzimtajā novadā - Cēsu pusē - un nekā citādāk, kā piedaloties vēlēšanās, to izdarīt nevarot. JKP izvēlējies, jo uzskatījis par progresīvi spēku, taču vēlēšanu rezultāti vietu Smiltenes novada pašvaldībā nav nesuši.

A. Plakanu uz NEPLP locekļa amata konkursu virzījuši tehnisko darbinieku pārstāvji un kā konkursam pieteicies, tā no JKP ir izstājies. “Neviens politisks paziņojums no manis nav nācis. Tāpat stājoties partijā tu nevienu nepazinu,” norāda A. Plakans. Kandidējot uz NEPLP locekļu amatu, A. Plakana mērķis ir risināt tehniskos jautājumus nevis iesaistīties mediju satura veidošanā: “Atbalstu vārda brīvību, taču mana joma nav žurnālistika.” Kļūstot par NEPLP locekli, cer uzlabot tieši tehniskās lietas un veicināt medijpratību.

Mediju eksperte un bijusī NEPLP locekle Gunta Līdaka norāda, ka lai gan sabiedrība ir aicināta būt politiski aktīva, mediju vidē šī ir īpaši jūtīga tēma un tas var radīt aizdomas, īpaši, ja politiskā piederība bijusi vien pēdējo gadu laikā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis Andrejs Judins (JV), kurš pārstāv atbildīgo komisiju, kas izvirzīs NEPLP locekļu kandidātus, norāda, ka līdz kandidātu izvirzīšanai nevēlas diskutēt, kurš no tiem būtu piemērotākais un kas var būt noteicošais kandidāta virzīšanai apstiprināšanai Saeimā. “Pieteikties konkursam varēja jebkurš, kurš uzskata sevi par piemērotu.

Šonedēļ uzklausīsim visus kandidātus un izvirzīsim savus kandidātus apstiprināšanai Saeimai nākamceturtdien,” norāda A. Judins. Deputāts uzskata, ka ne tikai politiskā piederība var būt noteicošā, arī kandidāta darbavieta un citi nosacījumi. Kādreizēja piederība politiskajam spēkam var būt ietekmēt kandidāta virzīšanu apstiprināšanai amatā, taču A. Judins neuzskata, ka tamdēļ kandidāts būtu “jādiskvalificē”.

Kā norāda Saeimas deputāts, arī iepriekš NEPLP ievēlēti locekļi, kuri nav slēpuši, ka bijuši saistīti ar kādu politiskajām partijām, taču kandidāta profesionalitāte bijusi augsta un komisija ir uzticējusi mediju uzrauga amatu.Kā norāda deputāts, visi 10 kandidāti noteikti netiks virzīti, bet jau nākamceturtdien, 27. janvārī varētu būt skaidrs jaunais NEPLP sastāvs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic, ka kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju.

Likums arī noteic - kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.