Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien uzklausīja daļu no NEPLP kandidātiem

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien uzklausīja vairākus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu amatiem pieteiktos kandidātus, kuri galvenokārt redz nepieciešamību pēc pilnveides medijpratībā, komercmediju atbalstā un dezinformācijas apturēšanā.

Komisija uzklausīja bijušo Latvijas Radio 5 programmas direktori Ilvu Milzarāju, bijušo labklājības ministres padomnieku un radio un TV žurnālistu Jāni Zariņu, kristīgā radio "Radio Marija" dibinātāju un prezidentu Mareku Gruškevicu, SIA "NT Piedzīvojumi" valdes locekli, bijušo Latvijas Radio skaņu inženieri Andri Plakanu un bijušo Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāju, SIA "Hive" valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti.

Milzarāja atklāja, ka viņas darba pieredze medijos mērāma vismaz divos gadu desmitos, kuru laikā viņa ir strādājusi gan televīzijā, gan radio. Tāpat viņa strādājusi Valsts kontrolē, kur, pēc viņas teiktā, attīstīja izpratni par to, kas ir likums un normatīvā bāze, kā arī izprata, kas ir publiskie līdzekļi un kas ar tiem darāms.

Paralēli darba pieredzei NEPLP locekles amata kandidāte nepārtraukti mācoties un apgūst jaunas prasmes. Piemēram, viņa apguvusi vienkāršo valodu un attēlu, video un audio apstrādes prasmes. Šobrīd Milzarāja mācās projektu vadību.

Komisijas sēdē Milzarāja izteicās, ka, pārskatot pēdējo gadu publikācijas un informāciju, kas nākusi no padomes, esot sajūta, ka NEPLP ir koncentrējusies uz regulēšanas un sodīšanas funkcijām, tomēr, viņasprāt, 21.gadsimtā padomei būtu laiks pievērsties mediju attīstīšanai un atbalstīšanai. Milzarāja tieši šajā spektrā jūt savu vietu, kā arī to spēšot attīstīt.

Deputāte Eva Mārtuža (JKP) vaicāja Milzarājai, kādu viņa redz savu redakcionālo atbildību, uz ko Milzarāja atbildēja, ka NEPLP nedrīkst būt nekāda ietekme uz plašsaziņas līdzekļu redakcionālo darbošanos. Viņasprāt, primāra ir redakcionālā neatkarība, un tad seko redakcionālā atbildība. NEPLP locekles amata kandidāte minēja, ka padome var veicināt nozares pašregulāciiju, un tas apliecināšot nozares briedumu un mediju vides reputāciju kopumā.

Mārtuža piebilda, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā redakcionālā atbildība ir minēta vismaz 15 reizes, bet redakcionālā neatkarība vien divas, ļaujot secināt, ka, viņasprāt, primārai būtu jābūt atbildībai un tikai tad redakcionālai neatkarībai.

Kā nākamais komisijas sēdē tika uzklausīts Zariņš, kurš stāstīja, ka medijos strādājis kopumā 15 gadus. Komentējot vēlmi jau otro reizi kandidēt uz NEPLP locekļa amatu, Zariņš teica, ka līdz ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izveidi ir NEPLP pagrieziena punkts, proti, tagad esot iespēja izvērtēt, kā ir gājis, iespējams, atdalot uzdevumus, kas padomēm pēdējā pusgada laikā bija jāveic.

Viņaprāt, arī nepieciešams runāt par komercmedijiem, jo laika gaitā izgaismojušās daudz problēmas. Savā uzrunā parlamenta komisijas locekļiem Zariņš arī minēja to, ka turpinās sabiedrības šķelšanās, dezinformācijas izplatība, kā rezultātā nepieciešams stiprināt informācijas telpu, runāt par medijpratību un to, kādas vērtības ir sabiedrībai un kādas - medijiem. Tāpat kandidāts atklāja, ka izgaismojušās reklāmas tirgus problēmas, jo vietējā tirgū paliek arvien grūtāk noturēt līdzekļus.

Zariņš arī akcentēja reģionālo mediju nozīmi, norādot, ka ir svarīgi, lai reģionālie mediji turpinātu darbu, tāpēc jāmeklē veidi, kā tos atbalstīt.

Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš vaicāja, kā Zariņš sevi redz kā NEPLP locekli, uz ko viņš atbildēja, ka redz sevi medijpratības un mediju vērtību lauciņā. Tikmēr "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs vaicāja, pēc kādiem konkrētiem kritērijiem Zariņš vērtēs satura kvalitāti un atbilstību žurnālistu ētikas principiem, uz ko Zariņš teica, ka svarīga ir viedokļu dažādība, kurai jābūt konkrētās proporcijās, lai neparādās tendences uz kādu pušu viedokļu lobiju, kā arī jārunā, ja gadījumā kādā raidījumā vai sižetā saskatīta problēma. Iespējams, jāveido jauni kritēriji, kā padome šo varētu vērtēt, pieļāva kandidāts.

Kā nākamais NEPLP locekļa amata kandidāts tika iztaujāts Gruškevics, kurš vada "Radio Marija", un uz šo pozīciju kandidē atkārtoti. Viņš teica, ka radio vada jau astoņus gadus, tāpēc pašam bijusi iespēja personīgi saskarties ar dažādām lietām, kas skar radio. Gruškevics piedāvā likumdošanā paredzēt vietu nekomerciāliem radio - tādiem, kurus dibina biedrības vai fondi. Šobrīd nekomerciāliem subjektiem neesot legāla juridiska ietvara, kā sākt savu darbību un pretendēt uz mediju statusu.

Tāpat, viņaprāt, vairāk uzmanība jāvērš uz reģionālajiem medijiem no regulatoru un atbalsta sniedzēju puses. "Šajos apstākļos, kad komersantiem uzturēt savu mediju ir grūti, sevišķi reģionos, jārod veids kā atbalstīt komercmedijus," minēja Gruškevics, sakot, ka šajos krīzes apstākļos jārunā arī par personāla noturību, satura radīšanas aspektu un medijpratību. Pēc viņa domām, nevajadzētu arī aizmirst par jauniešiem.

Pēc viņa sekoja Plakans, kurš arī uz šo pozīciju kandidē jau otro reizi. Viņš redz, ka pēdējos NEPLP sasaukumus iztrūkst tehniskā speciālista skatījuma, kā arī NEPLP darbība esot nedaudz atpalikusi no Eiropas prakses, piemēram, digitālo radio attīstībā, sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem un pašregulācijā. Viņš stāstīja, ka digitālais radio ir daudz drošāks par interneta radio no Latvijas stratēģiskās attīstības viedokļa.

Plakans atzīmēja, ka redz sevi kā komandas papildinātāju - cilvēku ar tehnisku skatījumu. Pēc viņa domām, "tehniskie cilvēki" bieži labāk nekā radošie cilvēki redz, kā lietas labāk atrisināt.

Kā noslēdzošais kandidāts otrdien tika iztaujāts Belte, kurš redz nepieciešamību pēc mediju stiprināšanas, mediju telpas stiprināšanas, attīstības un uzraudzības. Viņš atklāja, ka ir vairāk nekā 15 gadus vadījis dažādus elektroniskos medijus, tāpēc uzskata, ka pārzina nozari no pārvaldes viedokļa un zina, kas "sāp".

Belte gribētu strādāt trīs pamatsfērās. Viņš redz, ka ieņēmumi ir viena no svarīgākajām lietām, lai mediju vide būtu stipra un pašpietiekama, tāpēc NEPLP būtu jāizprot reklāmas jomu un ieņēmumu sektors. Viņaprāt, nozare ir jāatbalsta, izprotot mainīgo vidi. "Reklāmas jomā mainās ļoti daudz un ieņēmui gāžas lejā. Latvijā reģistrētos medijus uzrauga sarkaniem vaigiem un dara visu, lai viņi izpildītu visas likuma normas, kamēr internets ir pelēkā zona," teica Belte, piebilstot, ka viņš iestātos par stipriem medijiem.

Kā nākamo pamatsfēru, kurā darboties, Belte redz žurnālistiku, kurai "iet ļoti slikti". Viņš teica, ka žurnālistu ienākumi samazinās, kā rezultātā cieš ražotais saturs. Savukārt kā trešā pamatsfēra ir pēdējā laikā pieaugušais pirātisms. Tāpat NEPLP locekļa amata kandidāts gribētu strādāt pie likumu pilnveidošanas un lokālo mediju konkurētspējas celšanas.

Paredzēts, ka trešdien, 19.janvārī, komisija uzklausīs esošo NEPLP priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu, mediju grupā "Mix Media Group" ietilpstošā "Radio Baltkom" producentu, bijušo "Rīgas centrāltirgus" Mārketinga un komunikācijas daļas vadītāju Aleksandru Šuņinu, NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju Ievu Druvieti, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu un NEPLP locekli Patriku Grīvu.

Pēc tam komisija plāno rīkot vienu slēgto sēdi, kurā komisijas locekļiem būs iespēja izteikt savas domas.

Kā ziņots, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju.

Likums arī nosaka, ka kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

NEPLP locekli amatā pēc parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.