Tūrisma profesionāļi pieprasa premjeram nekavējoties rīkoties, lai glābtu nozari

Tūrisma nozares Krīzes vadības komiteja (KVK) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicinot tikties, lai skaidrotu situācijas nopietnību un uzklausītu pamatojumu valsts izvēlētajai politikai attiecībā uz tūrismu un ar to saistītajām nozarēm, kā arī plānotajiem soļiem, lai saglabātu nozari kā būtisku tautsaimniecības daļu.

Šī gada 13. janvārī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītā darba grupa kārtējo reizi noraidīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu iekļaut darba kārtībā jautājumu par atbalstu operacionālo izmaksu segšanai. Tūrisma KVK ir pārliecināta - gadījumā, ja tuvāko nedēļu laikā netiek sniegts mērķtiecīgs atbalsts, valdības apzinātās rīcības rezultātā var iet bojā tūrisma un ar to saistīto nozaru uzņēmēju daļa, kas līdz šim ir godprātīgi maksājusi nodokļus.

Tūrisma KVK vēstulē ir norādījusi - nozares dažādu sektoru 2021. gada salīdzinoši vājie rādītāji skaidri apliecina, iemesls nav Latvijas uzņēmēju neprasme strādāt vai pielāgoties situācijai. Iemesli ir neprognozējamie, ilglaicīgie ierobežojumi, kas, kā liecina uzņēmēju aptaujas, tieši ietekmē uzņēmumu maksātspēju un likviditāti.

Tūrisma KVK vēstulē atzīmē:

• Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas 2021. gadā ir uzrādījusi tūrisma kritumu salīdzinājumā ar 2020. gadu;
• Latvija jau šobrīd pārtop par valsti, kuru (labākajā gadījumā) atbrauc apskatīt uz 1 dienu, bet naudu neatstāj, jo nakšņo un papildus pakalpojumus izmanto Igaunijā vai Lietuvā;
• nozares uzņēmēju aptauja parādīja, ka 68% aptaujāto uzņēmumu 1 vai vairāk darbinieki devušies peļņā uz ārzemēm, no 19% uzņēmumu izbraukuši no Latvijas 3-6 darbinieki;
• augsto energoresursu izmaksu rezultātā, 85 % aptaujāto uzņēmēju izdevumi par gāzi, elektrību un apkuri ir pieauguši 3 - 8 reizes;
• Latvijā joprojām ir neadekvāts risinājums nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikā, piemēram, Rīga aizvien ieņem 1. vietu starp Baltijas valstu galvaspilsētām, piemērojot neadekvāti augstu NĪN. Rīgas dome joprojām neplāno piemērot pat minimālās likumā noteiktās atlaides, un arī citās pašvaldībās nav vērojama izpratne par cietušo nozaru uzņēmēju skaudro situāciju.

Zaudējot nozares „mugurkaulu”, Latvija var uz ilgu laiku zaudēt iespējas organizēt starptautiskus kongresus, sporta pasākumus, augsta līmeņa samitus un citus pasākumus.

Tūrisma KVK Kategoriski noraida finanšu ministra apgalvojumu, ka tūrisms Latvijā atgriezīsies tikai pēc diviem gadiem un aicina steidzami lemt par 3 būtiskākajiem atbalsta pasākumiem, kas piemērojami ar 2021. gada 1. decembri:

• nodrošināt valsts subsīdijas nozares darbinieku atalgojuma izmaksāšanai līdz ierobežojumu pilnīgai atcelšanai;
• nodrošināt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ierobežotajām nozarēm līdz ierobežojumu pilnīgai atcelšanai;
• nodrošināt atbalstu operacionālo izmaksu segšanai.

Tāpat Tūrisma KVK aicina nākamās nedēļas laikā līdz 21. janvārim organizēt un veikt mediācijas sarunas starp nozares asociāciju pārstāvjiem, Finanšu un Veselības ministriem, lai abu publiski paustais „ja ir ierobežojumi, ir jābūt atbalstam” realizētos praksē un sekotu reāla un atbildīga rīcība!

Gadījumā, ja līdz minētajam termiņam nesekos konkrēta un nozari atbalstoša rīcība, Tūrisma KVK izskata iespēju prasīt abu ministru demisiju.

Vēstules noslēgumā Tūrisma KVK atgādina - Latvijas ienākošais tūrisms un iespējas piesaistīt ārvalstu tūristus Latvijā ir atkarīgs no spēkā esošā regulējuma un viesmīlības nozares uzņēmumu darbības ierobežojumiem. Uzņēmumu tālākai darbībai ir nepieciešami ārvalstu tūristu radītie ieņēmumi izmitināšanas, ēdināšanas, pasākumu, izklaides, skaistumkopšanas un SPA, transporta un citos saistītajos sektoros, un ierobežotā pieeja to gūšanai rada nopietnus draudus uzņēmumu tālākai pastāvēšanai