Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (JKP) lūdzis Veselības ministrijai (VM) sniegt komisijai informāciju par pagājušajā gadā apstiprinātā psihiskās veselības aprūpes veicināšanas plāna izpildes rezultātiem.
Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē deputāti skatīja veselības resoram piešķirtos un izlietotos līdzekļus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai laika periodā kopš 2020.gada. Izskatīšanas laikā deputātam Znotiņam radās jautājums par to, kas ir sasniegs ar 7,1 miljona eiro finansējumu, kas pērn piešķirti psihiskās veselības plāna pasākumu ieviešanai.
"7,1 miljons eiro piešķirts VM psiholoģiskās veselības uzlabošanai, un tur arī ir dažādi rādītāji, teiksim, ko ir plānots sasniegt, bet nav norādīts, kas tie ir, un arī man nav skaidrs, kas ir tie rezultatīvie rādītāji," pauda deputāts.
Politiķis kā piemēru norādīja mērķi "uzlabot bērnu un pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību, attīstot pakalpojuma pieejamību reģionos". "Iedodiet, lūdzu, skaitļus. Jūs atsūtījāt, cik ir iztērēts, bet neatsūtījāt kāds rezultāts ir sasniegts," aicināja parlamentārietis.
Deputāts arī vēlējās saprast, kādi ir reālie ar plānam piešķirtajiem līdzekļiem sasniegtie rādītāji. Piemēram, kā uzlabota pakalpojuma pieejamība, cik konsultāciju sniegts un vai procesā piesaistīti kādi papildu ārsti. Tāpat politiķis jautāja, kas tieši ir panākts ar plāna pasākumu, kas paredzēja par 1,6 miljoniem nodrošināt psihiskās veselības pakalpojumu saglabāšanos epidemioloģisko drošības pasākumu radīto ierobežojumu dēļ.
"Es pieņemu, ka psihoterapeiti un psihologi nestrādā Covid-19 nodaļās. Kam ir maksāti šie 1,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu psihiskās veselības saglabāšanos? Kas ar to ir domāts?" vaicāja deputāts, piebilstot, ka VM iesniegtajā līdzekļu izlietojumā psihiskās veselības plāna kontekstā nav pievienoti nekādi sasniegtie rezultāti.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), atbildot uz deputāta jautājumiem, savukārt izteicās, ka, ņemot vērā, ka kopējais sēdē aplūkotais līdzekļu apmērs ir aptuveni 555 miljoni eiro, "droši vien būtu bijis jocīgi, ja mēs būtu spējuši atbildēt uz visiem jautājumiem vienā piegājienā". Politiķis arī akcentēja, ka šie pasākumi pagājušajā gadā ieviesti pirmo reizi, piebilstot, ka tajā cita starpā ietverti tādi pasākumi kā valsts apmaksātas psihologu un psihoterapeitu konsultācijas, kā arī psiholoģiskais atbalsts, kas vērsts uz mediķu izdegšanas novēršanu.
Ministrs arī sacīja, ka komisijai tiks sagatavota informācija par rezultatīvajiem rādītājiem, papildinot, ka konkrēti bērnu un pusaudžu gadījumā ir atvērti vairāki Pusaudžu resursu centri un pieaudzis centra nodrošinātā atbalsta apmērs.
"Šos skaitļus es neesmu gatavojies nosaukt (..), bet katrā ziņā rakstveidā šo informāciju jūs saņemsiet," noslēgumā sacīja Pavļuts.
Znotiņš savukārt atbildēja norādot, ka būtiski ir tieši bērnu un pusaudžu psihiskās veselības rādītāji, jo jau pirms pandēmijas Latvija atradās viennozīmīgi sliktā pozīcijā šajā aspektā, un tādēļ būtu svarīgi saprast, kā šī kopaina ir mainījusies psihiskās aprūpes plāna pasākumu ietekmē.
VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka savukārt apliecināja, ka sasniegtie mērķi tiks iesniegti rakstiski, piebilstot, ka psihiskā veselība bija "viena no pandēmijas laika lielākajām problēmām". Taču, plašāk izsakoties par šo problēmu, viņa runāja tikai par mediķu psihiskās aprūpes nozīmīgumu un tajā aspektā padarīto.
Aģentūra LETA šajā saistībā vēl pērnā gada beigās vērsās Nacionālajā veselības dienestā (NVD), jautājot par situāciju ar valsts apmaksātā psihoterapeita un psihologa pakalpojuma sniedzējiem un to pieejamību. Tāpat aģentūra LETA vēlējās noskaidrot, kā NVD panācis plašāku psihoterapeitu iesaisti valsts apmaksāto konsultāciju sniegšanā, taču NVD uz nevienu no jautājumiem atbildi nesniedza.
Kā norādīja Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, deputāti kopsēdē interesējās arī par iemesliem, kāpēc pašlaik viena līmeņa intensīvās terapijas gultu iepirkumu cenas dažādās slimnīcās var atšķirties pat deviņas reizes. Publisko izdevumu komisijas priekšsēdētājs VM aicināja apsvērt, vai šo procesu nebūtu iespējams veikt centralizēti, tādējādi ietaupot valsts resursus.
Deputāti diskutēja arī par amatu apvienošanas problemātiku veselības nozarē, īpašu uzmanību veltot jautājumam par pagājušā gada nogalē plašu rezonansi izsaukušo situāciju, kad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš iecelts arī AS "Latvijas valsts meži" padomē. VM un Stradiņa slimnīcas pārstāvji skaidroja, ka šo amatu apvienošana ir iepriekš izvērtēta.
"Tas ir slikts piemērs veselības nozares darbiniekiem, kuri strādā virsstundas par mazu atalgojumu un izdeg. Šo situāciju nedrīkst skatīt tikai pēc tā, vai likumiski tas ir pieļaujams, - mums jāņem vērā arī ētiskā puse," sacīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP), uzsverot, ka jautājums nav tikai par konkrēto gadījumu, bet pārvaldības principu morālo krīzi kopumā.
Savukārt Znotiņš pauda, ka veselības nozare šobrīd ir vislielākajā krīzē, un cilvēkiem, kuri tajā nodarbināti vadošos amatos, būtu jāvelta nedalīta uzmanība veselības sektora izaicinājumu risināšanai.
"Stradiņu slimnīcas padomei un VM būtu jāvērtē, kādu piemēru sabiedrībai rāda šāda amatu apvienošana otrajā lielākajā valsts slimnīcā un vienā no lielākajām valsts akciju sabiedrībām," norādīja Znotiņš.
Kā vēstīts, valdība pērn 19.janvārī lēma VM piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.
Iekļauto pasākumu izpildei bija nepieciešami kopumā 5 332 095 eiro. Lielākā daļa - 1 784 757 eiro - paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot, ka pacients var saņemt piecas līdz desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Tikmēr 1 280 614 eiro bija nepieciešami, lai pērn saglabātu esošo ambulatoro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, bet vēl 323 985 eiro - lai saglabātu stacionāro pakalpojumu apjomu.
Vienlaikus 839 973 eiro tika novirzīti, lai palielinātu cilvēkresursus ambulatorajos centros, kas specializējas psihiskās veselības aprūpē. Tāpat 430 862 eiro nepieciešami, lai stiprinātu emocionālo, psiholoģisko, konsultatīvo atbalstu pa tālruni vai tiešsaistē, bet 671 904 eiro - lai uzlabotu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību reģionos.
Speciālistu savstarpējās sadarbības uzlabošanai psihiskās veselības nozarē, tostarp arī ģimenes ārstu prakšu motivēšanai iesaistīties savu pacientu psihiskās veselības novērtēšanā VM 2021.gadā bija nepieciešami 156 156 eiro.
Tikmēr, lai nodrošinātu esošā medicīniskā personāla resursa psihoemocionālo atbalstu un tā monitoringu 2021.gadā, VM bija nepieciešams finansējums kopumā 1 622 957 eiro apmērā.
No minētās summas 589 788 eiro tika novirzīti, lai organizētu atbildīgos darbiniekus ārstniecības iestādē par ārstniecības personu psihiskās veselības stāvokļa monitorēšanu un procesa uzraudzību Covid-19 pandēmijas laikā. Savukārt 714 734 eiro tika izmantoti, lai veicinātu psihoemocionālās komandas izveidi ārstniecības iestādēs. Savukārt 318 435 eiro tika piešķirti, lai nodrošinātu līdzmaksājuma kompensēšanu no valsts budžeta līdzekļiem psihiatriem par pacientu attālinātu konsultāciju sniegšanu.