Levits pārliecināts, ka ASV sarunās ar Krieviju tiks pieņemts Baltijas valstīm labvēlīgs lēmums

Viņš norādīja, ka ASV politika attiecībā uz šīm sarunām ir pilnīgas caurspīdības ievērošana. Par sarunu gaitu tiek informēti sabiedrotie Eiropā, arī valsts pirmajai personai bijusi saruna ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Saziņā ir ne tikai ārlietu ministri, bet arī Eiropas Savienības (ES) vadība.

"Mēs tiekam informēti par to, kas notiek šajās sarunās. Tiek jautāts arī mūsu viedoklis, un patlaban viedokļi sakrīt - Krievijas prasības ir nepieņemamas un noraidāmas, bet var būt atsevišķi punkti, par kuriem var panākt vienošanos. Sarunas turpinās, bet Eiropa un Latvija var būt droša, ka bez mums nekādi lēmumi netiks pieņemti," sacīja Levits, akcentējot, ka ASV labi izprot drošības nepieciešamību Eiropā.

Savukārt Ministru prezidents uzsvēra, ka krīze likusi ES un NATO valstīm saliedēties un iet kopsolī. Kopīgi ir pieņemts lēmums, pie kā valstis pieturas, proti, ka neviens no malas nevar diktēt, kādā veidā NATO izlemj izvietot savus spēkus. Tāpat neviens no malas nevar diktēt, kura valsts varētu vai nevarētu pievienoties aliansei.

"Varbūt vienam otram no malas bija jautājums, kas starp valstīm notiktu krīzes un saspīlējuma laikā. Mēs redzam, ka tas ir licis valstīm būs saliedētākām. Turklāt sadarbība ar partneriem ir stiprāka, nekā iepriekš," uzsvēra Kariņš.

Jau rakstījām, ka šonedēļ Rietumi un Krievija sāka sarunas par spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu, Kijevai un Rietumiem bažījoties, ka Krievija varētu uzbrukt Ukrainai. Krievijas un ASV pārstāvju sarunas pirmdien Ženēvā ilga vairāk nekā septiņas stundas. Sarunās nekāds progress netika panākts, bet to noslēgumā abas puses piekrita sarunas turpināt.