VMD pārmaiņas ir vērstas uz darbības efektivitātes palielināšanu, pauž Gerhards

Valsts meža dienesta (VMD) vadības iniciētās pārmaiņas dienesta darbībā ir vērstas uz VMD darbības efektivitātes palielināšanu un sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, taču vienlaikus VMD vadībai jāskaidro darbiniekiem šo izmaiņu mērķi, sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Viņš skaidroja, ka valsts iestāžu viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir sniegt kvalitatīvus un ērti pieejamus pakalpojumus klientiem. Tostarp pašreizējās VMD vadības iniciētās pārmaiņas ir tieši vērstas uz dienesta sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī iekšējo procesu pilnveidošanu, korupcijas risku būtisku samazināšanu un darbības efektivitātes palielināšanu kopumā.

Vaicāts par VMD darbinieku iepriekš paustajiem iebildumiem attiecībā uz dienesta pārstrukturizāciju, ministrs pauda, ka ir saprotamas dienesta darbinieku bažas par VMD turpmāko attīstību. Cita starpā arī tādēļ, ka ilgstoši nav veiktas izmaiņas dienesta darbā. "Tāpēc VMD vadībai ir jāskaidro šo pārmaiņu mērķi un sagaidāmie ieguvumi," piebilda Gerhards.

Tikmēr, komentējot izskanējušās bažas par pašreizējās VMD ģenerāldirektores Ainas Stašānes amatā iecelšanas procesu un pēcāk arī amata prasību pielāgošanu, Gerhards uzsvēra, ka "valsts pārvaldei ir jāiet līdzi laikam".

Pēc viņa sacītā, patlaban augstākā līmeņa vadītājus privātajā sektorā raksturo stratēģisks redzējums, pārmaiņu vadība, orientācija uz nepārtrauktu attīstību, kā arī spēja izvirzīt un sasniegt izvirzītos mērķus ar pieejamiem resursiem, un šādas kompetences piemītot arī Stašānei, kura jau sākusi īstenot nozīmīgas pārmaiņas dienestā. "Mūsdienu dinamiskajā un mainīgajā vidē organizācijas vadītājam nav obligāti jābūt konkrētās nozares profesionālim," skaidroja zemkopības ministrs.

Gerhards arī pauda pārliecību, ka VMD vadītājai ciešā sadarbībā ar dienesta darbiniekiem, kas ir mežu nozares profesionāļi, pārskatāmā laika periodā izdosies izveidot dienestu par mūsdienīgu, efektīvu un uz klientu orientētu iestādi.

Stašāne VMD ģenerāldirektores amatā ir kopš 2020.gada jūlija.

Kā ziņots, Stašāne iepriekš informēja, ka plānota dienesta pārstrukturizācija, cita starpā vairs nebūs nošķīruma starp reģionālajām un centrālo struktūrvienību. Plānotās izmaiņas paredz, ka tie cilvēki, kas pašlaik strādā reģionālajās virsmežniecībās, turpinās darbu kādā no jaunajām pārvaldēm, kas atradīsies visā Latvijā. Pārstrukturizācijas plāns varētu būt gatavs šā gada otrajā ceturksnī.

Pēc viņas teiktā, visas izmaiņas, kas saistītas ar VMD turpmāko attīstību notiek sasaistē ar dienesta darbības stratēģiju 2021.-2027.gadam, kurā noteikti VMD virzības mērķi un prioritātes. Atsevišķas un detalizētas nianses stratēģijā nav iezīmētas, tādējādi pašlaik dienests var informēt tikai par aptuvenajām izmaiņām.

Vaicāta par darbaspēku, Stašāne žurnālistiem pauda, ka nav plānots samazināt darbinieku skaitu, un tas paliks pašreizējo 640 nodarbināto robežās. Turklāt darbiniekiem būs iespēja pārkvalificēties, kā arī strādāt savā interešu sfērā.

Vienlaikus VMD darbinieki pauduši viedokli, ka attiecīgās pārmaiņas ir sasteigtas un nav ekonomiski pamatotas. Dienesta darbinieki, vēstulē, kas janvāra sākumā nosūtīta Valsts kancelejas direktoram Jānim Citkovskim, Saeimas politiskajām frakcijām, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Latvijas Meža nozares arodbiedrībai, aicināja nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus grozījumus VMD likumā un citos dienesta darbību reglamentējošajos normatīvos.

Darbinieki vadībai pārmet vienpusējo un vājo komunikācijas stilu un izvairīšanos no atbildības. Tāpat neizpratni strādājošajos raisa ģenerāldirektores Stašānes amatā iecelšanas process un vēlāk koriģētās amata prasības.

Kopumā VMD darbinieku vēstulē uzsvērts, ka pašlaik dienesta strukturālās pārmaiņas ir nepamatotas, jo to ietvarā paredzēts samazināt darbinieku skaitu, likvidēt desmit reģionālās struktūrvienības, kā arī VMD vadības funkciju koncentrēt Rīgā.

Pēc darbinieku aplēsēm, šādas izmaiņas būtiski ietekmēs ne tikai reģionālo attīstību, bet arī pakļaus Latvijas mežus lielākam ugunsgrēku riskam ugunsnedrošajā periodā. Turklāt plānotās izmaiņas tiek virzītas bez neatkarīgu ekspertu un ekonomiskā izvērtējuma, balstot tās darbinieku aptaujās, kā arī klientu un sadarbības partneru viedokļos.