Levits pieļauj obligātu vakcināciju Latvijā [papildināts]

Ja pietiekami ātri netiks sasniegta vakcinācijas aptvere, Latvijā varētu tikt ieviesta obligāta vakcinācija noteiktās vecuma grupās, pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits

"Vakcinācija vispirms ir katra cilvēka paša atbildības jautājums, izpratne par to, kas ir nepieciešams, lai pasargātu sevi un pasargātu citus," uzsvēra E. Levits. Tomēr viņš vienlaikus pieļāva, ka Latvijā vakcināciju noteiktā vecuma grupā, piemēram, vecumā pēc 60 gadiem, noteikt kā obligātu.

Pēc viņa teiktā, atsevišķās valstīs jau vakcinācija ir noteikta kā obligāta.

Vienlaikus viņš pauda cerību, ka šāds solis nebūs jāsper, jo vakcīnas pret Covid-19 ir pietiekamā daudzumā. Levits akcentēja, ka nepieciešams uzlabot jau pastāvošo sistēmu, lai pie vakcīnas devas tiktu arī attālākās vietās dzīvojošie seniori.

"Eiropa iet obligātās vakcinācijas virzienā. Ir valstis, kas noteikušas obligātu vakcināciju vecuma grupām arī virs 50 gadiem. Diskusijas turpinās. Mums patlaban ir vakcinēti aptuveni 80% senioru, ja mēs sasniegtu 90% un lielāku vakcinācijas aptveri, tāda diskusija būtu lieka," uzsvēra prezidents, norādot, ka veselības sistēmai un Veselības ministrijai lielāks akcents jāliek uz vakcinācijas organizatorisko pusi.

Ministru prezidents atsaucās uz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) vakardienas Ministru kabinetā pausto, ka Latvijā pret Covid-19 ir vakcinēti nedaudz vairāk par 80% un, premjera ieskatā, šis process ir jāturpina.

Viņš atgādināja, ka atšķirība starp parastām iesnām un Covid-19 ir tāda, ka no parastām iesnām cilvēks nenomirst, bet no Covid-19 vai tā paveidiem gan. Kariņš uzsvēra, ka labākais veids, kā sevi pasargāt no saslimšanas, ir vakcinācija, savukārt, ja pēc otrās devas saņemšanas ir pagājuši trīs mēneši, - tad balstvakcinācija.

"Šis ir mūsu galvenais kopīgais uzdevums, uzņemoties arī individuālo atbildību gan par sevi, gan par visu sabiedrību kopumā. Es aicinu runāt ar saviem tuviniekiem, kaimiņiem un atgādināt, ka tad, kad esam sabiedrībā, lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Tāpat ieteicams būtu regulāri testēties," sacīja Ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka šāda kombinēta pieeja strādā Latvijas skolās un līdz šim ir varēts nodrošināt, ka skolas turpina strādāt. Pēc Ministru prezidenta paustā, tāds ir arī turpmākais plāns, tāpēc viņš aicināja tos cilvēkus, kas nejūtas veseli, neiet uz skolu, darbu, bet veikt testu un pārliecināties, ka tas nav Covid-19, jo iespēja inficēt citus ir liela. Kariņš aicināja iedzīvotājus uzņemties atbildību par sevi arī šādā veidā.

Kā rakstīts, ja politiskā līmenī nevarēs vienoties par sankcijām, kas draudētu cilvēkiem, kas izvēlēsies neveikt vakcināciju pret Covid-19, nebūs jēgas noteikt prasību par tās obligātu veikšanu vecuma grupā virs 60 gadiem, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents.

Viņš skaidroja, ka, pēc viņam pieejamās informācijas, Operatīvās vadības grupas līmenī turpinās diskusija par šo tēmu, tomēr publiski jau izskanējuši dažādi viedokļi, tai skaitā arī no politiķiem, ka ne visi atbalsta ideju, ka šāda prasība būtu ieviešama.

Premjers apelēja pie cilvēku, īpaši vecāka gada gājuma, veselā saprāta, aicinot vakcinēties. Viņš norādīja, ka visa Latvijas valstij un pārējai pasaulei pieejamā statistika ļoti skaidri norāda, ka gados vecākiem cilvēkiem, kuri nav aizsargāti ar kaut vai vienu vakcīnu, ir krietni lielāka iespējamība saslimt, nonākt slimnīcā smagā stāvoklī un nomirt, nekā tās pašas vecuma grupas cilvēkam, kurš ir vakcinēts un saņēmis balstvakcinācijas devu.

Kariņa aicinājums tiem apmēram 100 000 senioriem, kuri vēl nav vakcinēti, būtu negaidīt vairāk un iet saņemt poti, jo Covid-19 omikrona paveida vilnī ir pierādījies, ka vakcīna un balstvakcīna ir labākais veids, kā cilvēks sevi var pasargāt no smagas saslimšanas un no nāves.