Piekrītot Taivānas pārstāvniecības Viļņā atvēršanai, tika aprēķināti iespējamie zaudējumi Lietuvas uzņēmējiem saistībā ar gaidāmajiem Ķīnas atbildes pasākumiem, tomēr netika ņemts vērā iespējamo Ķīnas sankciju apmērs un pielietojums, otrdien paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju viceministre Jovita Neļupšiene.
Viņa atzina, ka Ķīnas spiedienu izjūt arī Lietuvā strādājošie ārvalstu kapitāla uzņēmumi.
"Acīmredzot mēs līdz galam nenovērtējām neprognozējamu autoritāru valstu visu izmantojamo pasākumu arsenālu. Un to izmanto ne tikai pret Lietuvu, bet arī pret citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lietuvā strādā ārvalstu kapitāla uzņēmumi, pret kuriem arī tiek vērsti šie pasākumi," sacīja ministre, tiekoties ar grupu Seima deputātu.
Neļupšiene uzsvēra, ka cietušie uzņēmumi ne vienmēr vēlas publiskot informāciju un uzņēmēji cenšas atrast iespējas ierobežojumu apiešanai vai situācijas noregulēšanai.
Viceministre norādīja, ka Ķīna nav Lietuvas nozīmīgākā tirdzniecības partnere.
Jau ziņots, ka Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai atklāt pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Reaģējot uz Viļņas lēmumu, Ķīna rudenī apturēja kravas vilcienu kustību uz Lietuvu, pārtrauca izsniegt pārtikas eksporta atļaujas, samazināja kredītlimitu un palielināja cenas Lietuvas kompānijām, kā arī dzēsa Lietuvu no savas muitas sistēmas.