Bērnunamos dzīvojošie bērni sabiedrībā tiek uztverti kā tādi, kuriem var vairāk darīt pāri un kuri ir mazāk aizsargāti, tāpēc biežāk saskaras ar vardarbību. Šāds secinājums izriet no centra Dardedze veiktā pētījuma par bērnunamos dzīvojošo bērnu psihoemocionālo portretu, kurā atklājies, ka kopumā bērnunamos dzīvojošie ir saskārušies ar vardarbību biežāk nekā vispārizglītojošo skolu audzēkņi.
Pētījums ne tikai atklāj, kā jūtas bērnunamu iemītnieki, bet arī – cik ievērojami liela daļa bērnu vispār Latvijā cieš no vardarbības, un ne tikai emocionālās, bet arī seksuālās.
Tomēr, kā norāda viena no pētījuma autorēm psiholoģe Laura Pirsko, pētījumā konstatētais nebūt nenozīmē, ka tieši bērnunamā viņi saskaras ar vardarbību. Līdzīgi kā jebkurš cits bērns arī bērnunamos dzīvojošie saskaras ar to sabiedrībā, uz ielas, skolā. Piemēram, dati par to, cik daudz bērnu ir saskārušies ar emocionālu un fizisku vardarbību no pieaugušo puses, liecina, ka gan bērnunamos dzīvojošiem, gan citiem bērniem nākas ciest vienlīdz bieži.
Nav briesmu signāla
Centrs Dardedze veicis pētījumu, ar kuru šīs jomas speciālistus iepazīstināja centra desmit gadu pastāvēšanas pasākumā, akcentējot paveikto bērnu aizsardzībā pret vardarbību. Pētījuma autore L. Pirsko stāsta: pētījumā centāmies noskaidrot atbildes uz jautājumiem – kāds ir vardarbības biežums pret bērnunamos dzīvojošiem bērniem, vai pastāv atšķirības starp vardarbības biežumu bērnunamu audzēkņiem un vispārizglītojošo skolu skolēniem un vai ir atšķirības šo bērnu emocionālajā stāvoklī? Psiholoģe arī aicina uzmanīgi vērtēt pētījumā iegūtos datus, jo līdz šim bērnunami nereti saskārušies ar negatīvu sabiedrības attieksmi, proti, valda uzskats, ka šajās iestādēs bērni noteikti saskaras ar vardarbību, tāpēc viņa ir pateicīga tiem bērnunamiem, kuri piekrita piedalīties pētījumā.
Tātad, ko pētījums atklāj? "Caurmērā bērnunamā dzīvojošajiem ir augstāki vardarbības rādītāji salīdzinājumā ar vispārizglītojošās skolas skolēniem," norāda L. Pirsko. Pēc viņas teiktā, ja bērns ir bijis traumēts vienreiz, tad šai vardarbībai ir tendence atkārtoties – bērni nonāk arvien jaunās un jaunās vardarbības situācijās. Tas ir izskaidrojams ar to, ka bērniem ir pazudis "iekšējais brīdinājuma signāls", kas signalizētu – "briesmas, mūc!".
Pieredzējuši seksuālu vardarbību
Tomēr, izpētot pētījuma rezultātus, jāsecina, ka ir vardarbības veidi, ar kuriem vienlīdz bieži saskaras abu grupu bērni, piemēram, vardarbība no vienaudžiem, kā arī fiziska un emocionāla cietsirdība no pieaugušajiem. Pētījums arī atklāj, ka bērnunamu audzēkņi vairāk saskaras ar tā sauktajiem tradicionālajiem noziegumiem (zagšana, laupīšana) un seksuālo vardarbību. "Pētījumā mums bija arī padziļinātas intervijas, lai noskaidrotu, ko bērni saprot ar dažādiem vardarbības veidiem, piemēram, zagšanu. Nereti bērnunamā viņi aizņemas vai paņem bez atļaujas cita mantas, bērni to uzskata arī par zagšanu, tāpēc augstais rādītājs, ka vairāk nekā puse bērnunamu audzēkņu saskārušies ar zagšanu, varētu būt šādi izskaidrojams," piebilst L. Pirsko. Skolu bērni ar zagšanu saskārušies divreiz mazāk.
42,7% bērnunamu iemītnieku pēdējā gadā saskārušies ar seksuālu vardarbību, taču arī citiem bērniem tā nav sveša – pētījumā ceturtā daļa skolu bērnu arī atzinuši, ka ir ar to saskārušies, tomēr atšķiras tas, no kādas seksuālas vardarbības bērni cietuši. Gandrīz līdzīgi – ap 15% – abu grupu bērni saskārušies ar kādas citas personas seksuālu atsegšanos, arī ar verbālu seksuālu aizskaršanu. Daudz vairāk bērnunamu audzēkņi cietuši no savu vienaudžu seksuālas vardarbības (ap 10%), skolu bērni – 2,5%, kā arī no izvarošanas – vairāk nekā 10% bērnunamu bērnu un 2,5% skolu bērnu. Vismaz piektā daļa bērnunamu iemītnieku bijušas seksuālas attiecības ar pieaugušo pirms 16 gadu sasniegšanas. "Bērns, kas ir nonācis bērnunamā, ir zaudējis emocionālo saiti ar pieaugušo. Ja viņa redzeslokā nonāk pedofils, šādi bērni vieglāk atsaucas, iesaistās darbībās," norāda psiholoģe.
Noliedz sāpes
L. Pirsko norāda, ka bērnunamu audzēkņiem ir lielāka tendence noliegt savus pārdzīvojumus, dusmas, sāpes, tāpēc, lai strādātu ar šiem bērniem, jāizdomā jaunas metodes. Bērnu namos dzīvojošie arī mazāk uzticas citiem. Pētījumā arī vaicāts, kas ir bērna uzticības personas, skolēniem vairākumā gadījumu tā ir mamma, bet bērnunamu bērniem – audzinātāja, taču 6,6% bērnu nav nevienas tuvas personas. Tāpat secināts, ka par savām vērtībām bērnunama iemītnieki mazākā mērā atzīst cilvēka dzīvību, labu veselību un stipru ģimeni.
Šis pētījums var palīdzēt izstrādāt jaunas pieejas darbā ar bērnunamu bērniem, lai pasargātu no vardarbības un palīdzētu viņiem pēc iespējas veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā.