Latvijā vēlas aizliegt audzēt ģenētiski modificētus augus

Eiropas Savienības (ES) līmenī turpinās diskusijas par katras dalībvalsts tiesībām pieņemt patstāvīgu lēmumu par ģenētiski modificēto augu audzēšanas atļaušanu vai aizliegumu.

Pašlaik Latvijā to izlemj pašvaldības, nevis valdība, un 91 no 109 novadiem jau atteicies savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kartupeļus vai kukurūzu. Ir arī tādi, kas nav pateikuši striktu "nē", un vismaz teorētiski tas nozīmē – "jā".

Šodien sākas nedēļa Brīvs no ĢMO, un septiņās Latvijas pilsētās paredzēti dažādi pasākumi, bet galvenais notikums būs starptautiskā konference Ģenētiski modificēti augi un pārtika – Eiropas nākotne vai posts?, kas notiks piektdien, 10. decembrī, Vides ministrijā Rīgā. Eiropā 2008. gada decembrī aizsākusies diskusija par un pret ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO) šķiet nebeidzams process, arī Vides ministrijā pieļauj, ka tā turpināsies vēl nākamgad.

Latvijas nostāja nav mainījusies – valstī jāaizliedz audzēt ģenētiski modificētus augus, jo tas sagrautu dabisko līdzsvaru un nepalielinātu valsts konkurētspēju pasaulē. To atkārtoti uzsvēris arī vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Mazākumā ir tie novadi, kuru domes nav pieņēmušas saistošos noteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas aizliegumu. Arī šo novadu viedoklis šobrīd tiek likts kopējā katlā, tāpēc pagaidām Latvija nevar pievienoties to valstu pulkam, kas visā savā teritorijā neļauj audzēt neko ģenētiski modificētu.

Vai tiešām audzēs?

Cik šī novadu opozīcija (sauksim to tā) reāli ietekmēs Latvijas lauksaimniecību un zaļas valsts statusu ES? Teorētiski šeit būtu iespējams audzēt divas kultūras – kukurūzu un kartupeļus, bet, lai to patiešām darītu, vajag finansējumu, kā arī jāizpilda ļoti sarežģītas prasības. Diez vai Latvijā būs kāds zemnieks un uzņēmums, kas šodien būtu gatavs uz galda nolikt biznesa plānu par ģenētiski modificētu augu ieviešanu. Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais referents Ēriks Leitis atzīst, ka valsts lielākie kartupeļu audzētāji jau pateikuši – viņi nevēlas stādīt ģenētiski modificētus tupeņus, turklāt valsts tādējādi zaudētu savu zaļo nišu. Savukārt ģenētiski modificētā kukurūza Latvijas apstākļos i neizdīgtu.

Vēlas grožus atdot valstij

Interesanti, ka arī opozicionāru argumenti pēc būtības saskan ar ES atkal aktualizēto diskusiju, proti, šie procesi jākoordinē valsts mērogā. Sabiedrības Mārupe valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis sarunā ar Neatkarīgo šā gada sākumā ierosināja paskatīties uz ĢMO no lietderības viedokļa, nevis tikai akli saukt – aizliegt! Viņš neslēpa, ka Mārupe labprāt ražotu biogāzi, ar ko apkurināt plašās siltumnīcas, un šim mērķim nepieciešama ģenētiski modificēta kukurūza. Mārupes novadā jautājums par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus augus pašlaik, varētu teikt, ir iesaldēts, – ne jā, ne nē statusā. M. Spuģis norādīja, ka risinājumam jānotiek valsts līmenī – nevar vienā novadā ĢMO aizliegt, bet citā atļaut, tādējādi kropļojot konkurenci. Ja aizliegt, tad uzreiz visā valstī un pat Baltijā, ierosināja dārzeņu ražošanas uzņēmuma vadītājs.

Arī Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa izteicās, ka šis jautājums jārisina valsts līmenī. Engures novada deputāti nav pieņēmuši attiecīgus saistošos noteikumus, tāpēc arī šajā novadā jautājums par ģenētiski modificēto augu ieviešanu ir uz laiku atlikts. Līdzīga situācija ir arī Saulkrastu, Garkalnes, Bauskas, Strenču, Jaunjelgavas novados, uzskaita Ē. Leitis.

"Neesam aizlieguši, jo aizliegt var tikai ar domes lēmumu, bet novadā tāds lēmums nav pieņemts," skaidro G. Važa. Kas nav aizliegts, tas taču ir atļauts, viņš piekrīt Neatkarīgās aizrādījumam, taču noliedz,

ka tālab zemnieki nu metīsies audzēt tā dēvēto Frankenšteina pārtiku. Pirmkārt, novada lauksaimniecības zemes nav piemērotas šādam mērķim, otrkārt, lielākie zemnieki neuzskata par lietderīgu iepirkt "nenormāli dārgu sēklu", lai iegūtu nebūt ne rekordražas. Treškārt, pašvaldībai nav ne iespēju, ne speciālistu, kas varētu pārbaudīt, vai sēkla ir ģenētiski modificēta, tāpēc arī valstij vajadzētu uzņemties atbildību pieņemt lēmumus un tos

kontrolēt.

Kliedēs mītus

Šonedēļ jau minētās starptautiskās konferences laikā iecerēts kliedēt mītus par ģenētisko modifikāciju un tās (ne)drošību. Tiek solīts, ka par jaunākajiem pētījumiem ĢMO ietekmē uz vidi un veselību vēstīs Francijas Neatkarīgā ģenētiskās inženierijas informācijas un pētniecības centra zinātniskās padomes prezidents un Kēnas universitātes molekulārās bioloģijas profesors Žils Eriks Selarini. Skaidrs arī, ka atkarībā no konkrētās valsts nostājas pret ĢMO attiecīgu pozīciju paudīs tās pārstāvji. Tomēr diskusijas laikā ir cerība dzirdēt dažādus viedokļus, pat ja to paudēji ir

mazākumā.

***

ĢM kultūras pasaulē

Pasaulē 2009. gadā ĢM kultūras audzēja 134 miljonu hektāru platībās. Lielākās audzētājvalstis: ASV (48% no kopējām ĢMO

platībām), Brazīlija (16%) un Argentīna (16%).

Četras svarīgākās ĢM kultūras (izturīgas pret kaitēkļiem vai herbicīdiem): soja (77% sojas audzēšanas platību pasaulē), kokvilna (49%),

kukurūza (26%) un rapsis (21%).

ES ir atļauts audzēt tikai trīs ģenētiski modificētas šķirnes:

divas ĢM kukurūzas šķirnes, no kurām ES audzē tikai kukurūzu MON810 (izturīga pret kaitēkļiem); vienu ĢM kartupeļu šķirni

(cietes kartupeļi; atļauja piešķirta 2010. gada martā).

Eiropā ĢM kultūras tiek kultivētas samērā mazā apjomā (2008. gada rādītāji): visā pasaulē – 125 miljoni hektāru,

ES – 100 000 hektāru sešās ES valstīs, galvenokārt Spānijā.