"Tadžikistānas kokvilnas lieta": Gulami pārsūdzējis sev piespriesto cietumsodu

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Uzņēmējs Gulams Gulami un vēl divas personas iesniegušas kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu tā dēvētajā Tadžikistānas kokvilnas lietā, ar kuru uzņēmējs un vēl divas personas sodītas ar brīvības atņemšanu, skaidro Rīgas apgabaltiesa.

Tagad lieta būs jāskata Augstākajā tiesā. Tiesa aģentūrai apliecināja, ka pērnā gada 18.novembrī pieņemts lēmums ierosināt lietā kasācijas tiesvedību un lieta tiks skatīta rakstveida procesā.

Pašlaik lietas izskatīšanas datums vēl nav noteikts.

Jau vēstīts, ka pērnā gada 22.maijā Rīgas apgabaltiesa nedaudz samazinājusi piespriestos cietumsodus trijiem apsūdzētajiem tā dēvētajā "Tadžikistānas kokvilnas lietā".

Apelācijas instance uzņēmējam Gulami piespriedusi cietumsodu sešus gadus un četrus mēnešus, viņa sievai Valentīnai Gulami tika piespriests piecus gadus ilgs cietumsods, bet Larisai Karpenko trīs gadus un divus mēnešus ilgs cietumsodu.

Iepriekš Rīgas rajona tiesa 2018.gada 6.jūlijā uzņēmējam piesprieda astoņu gadu ieslodzījumu. Savukārt viņa sievai tika piespriests septiņus gadus ilgs cietumsods, bet Larisai Karpenko - piecus gadus ilgs cietumsods.

Tāpat tiesa piesprieda no apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajiem "Logistic-Ekspress" piedzīt 9 094 238 eiro.

Gulami šo krimināllietu uzskata par politisko pasūtījumu. Savulaik viņš skaidroja, ka lietas būtība ir tajā, ka 2012.gada oktobrī uzņēmums "W.E.E.S.A" saņēma "Logistic-Ekspress" uzdevumu - lūgumu kravas, kas uz "Logistic-Ekspress" vārda fiziski atradās glabāšanā "W.E.E.S.A" muitas noliktavās Jūrmalā, nodot ASV reģistrētai kompānijai "Silver Star International LLC", šo lūgumu pamatojot ar savstarpējiem norēķiniem.

Šo uzdevumu, kā uzrādīja Gulami, darījuma brīdī parakstīja "Logistic-Ekspress" valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Stepovojs, kurš ir Ukrainas pilsonis. Taču jau 2012.gada decembrī viņa vietu Igaunijas kompānijā "Logistic-Ekspress" ieņēma Tadžikistānas pilsonis Davlathons Azizovs. 2013.gada februārī Igaunijas kompānija iesniedza prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā pret "W.E.E.S.A" par valdījuma piešķiršanu uz kravu un pienākuma uzlikšanu nodot kravu, norādot, ka "W.E.E.S.A" nenodrošināja iespēju piemeklētajai ekspertīzes kompānijai veikt kokvilnas šķiedru kravas esamības un stāvokļa pārbaudi atbilstoši noliktavas zīmei.

"Logistic-Ekspress" uzskatīja, ka "W.E.E.S.A" prettiesiski aiztur prasītāja kravas valdījumu. Savukārt tiesa nolēma lietu izbeigt, norādot, ka "Igaunijas kompānijai "Logistic-Ekspress" zudušas prasījuma tiesības uz strīdus kokvilnas kravu".

Gulami piebilda - nav zināms, ka "Logistic-Ekspress" saistībā ar kravu būtu cēlusi pretenzijas pret kravas saņēmējiem vai bijušo Igaunijas kompānijas vadību, kā arī ka Tadžikistāna būtu iesniegusi Latvijai notu saistībā ar kokvilnas kravas pazušanu. Līdz ar to viņš pauž pārliecību, ka šis kriminālprocess ir politisks pasūtījums.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra iepriekš uzrādījusi apsūdzības trim personām saistībā ar vairāk nekā deviņus miljonus vērtās Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu. Personas pie kriminālatbildības sauktas par piesavināšanos lielā apmērā, par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP), un divi no lietā iesaistītās trijotnes ir Gulami un viņa sieva Valentīna Gulami. Viņa advokāts Egons Rusanovs iepriekš paziņoja, ka viņa klients savu vainu kategoriski neatzīst.

VP saņemtajā iesniegumā bija minēts, ka pazuduši 80 vilciena vagoni ar kokvilnas šķiedru gandrīz 7000 tonnu apmērā, bet kopējie zaudējumi tika lēsti deviņu miljonu eiro apjomā. Apjomīgas izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka Tadžikistānas kokvilnas kravu piesavināšanos veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu, tādēļ kriminālprocess kvalificēts gan par piesavināšanos lielā apmērā, gan par dokumentu viltošanu.

Gulami vārds izskanējis arī saistībā ar strīdu par viesnīcām "Royal Square Hotel" un "Hotel Garden Palace".

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais