Ģirģens: Noteiktie ierobežojumi balstvakcīnu nesaņēmušajiem ir "slēptais lokdauns" nozarēm
Valdības lēmums noteikt ierobežojumus balstvakcīnu pret Covid-19 nesaņēmušajiem pēc būtības nozīmē slēptu "lokdaunu" nozarēm, par partijas "Republika" līdzpriekšsēdētāja Sanda Ģirģena pausto informēja partijas valdes loceklis, Saeimas deputāts Ēriks Pucens.
No 15.februāra pakalpojumu saņemšanai tiek noteikts vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš, kas "Johnson & Johnson" vakcīnu saņēmušajiem būs pieci mēneši, bet visām pārējām vakcīnām - deviņi mēneši.
Ģirģens uzskata, ka valdības lēmums noteikt vakcinācijas sertifikātiem beigu termiņu esot tuvredzīga politika, kas pasliktināšot ekonomisko situāciju un dzīves kvalitāti valstī, jo daļā sabiedrības esot skeptiska attieksmes pret revakcinācijas efektivitāti uz saslimstības mazināšanu.
Jau ziņojām, ka veselības jomas pārstāvji norādījuši, ka balstvakcinācijas saņemšana samazina risku smagi saslimt ar Covid-19.
"Republikas" politiķis norāda, ka "slēptais lokdauns" nozīmē, ka atsevišķas nozares varēs darboties tikai zaļajā režīmā, bet par tā sekām valdībai nebūs jāmaksā atbalsti uzņēmumiem, kuri zaudēs klientus. "Valdība vēlreiz kāpj uz tiem pašiem grābekļiem," pauž bijušais iekšlietu ministrs.
"Republikas" politiķis brīdina, ka šādai pieejai sekošot ķēdes reakcija - apgrozījuma kritums uzņēmumiem, kas saistīti ar pirkumiem klātienē, maksātnespējas, optimizācijas un "cilvēku emigrācija no valsts, kurai vairs netic".
Politiķis apgalvo, ka pēc sākotnējā lēmuma ierobežot nevakcinēto nodarbinātības iespēju darbu zaudējuši vairāki tūkstoši cilvēku. Ģirģens pauž, ka vakcinācijas sertifikāta beigu termiņš februārī iestāsies dažiem simtiem tūkstošu cilvēku, un politiķa ieskatā pašlaik "neveicas" ar revakcinācijas jeb balstvakcīnas saņemšanas procesu.
"Pieaugs to iedzīvotāju skaits, kuriem mazināsies dzīves kvalitāte, jo šie cilvēki būs ierobežoti pakalpojumu saņemšanā. (..) Cietīs arī uzņēmējdarbība, jo tā nedrīkstēs nodrošināt pakalpojumu saņemšanu šiem cilvēkiem," pauž partijas līdzpriekšsēdētājs.
Viņš arī atzīmē, ka nav saprotams, kāpēc izveidojusies "liela plaisa" salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas valdību lēmumiem. "Kāpēc līdzīgos epidemioloģiskos apstākļos Lietuvā un Igaunijā pie galdiem kafejnīcās var sēdēt neierobežots cilvēkus skaits, bet Latvijā ir uzlikti ierobežojumi," norāda "Republikas" pārstāvji.
Ģirģens atsaucas arī uz finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pausto, kurš esot atzinis, ka Latvijā ir vieni no stingrākajiem ierobežojumiem un aicinājis tos pārskatīt uzņēmumiem, kuri pandēmijas dēļ ir ierobežoti strādāt, tos pielīdzinot Eiropas valstu vidējai praksei.
Bijušais iekšlietu ministrs arī aicina valdību atbildīgi pieņemt lēmumus, lai nabadzības ietekmē nepieaugtu noziedzības riski valstī.
Kā ziņots, pēc augstāk minētā termiņa sākotnējai vakcinācijai saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas un tam nebūs noteikta derīguma termiņa.
Vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts uz bērniem līdz 18 gadiem, jo šai iedzīvotāju grupai pašlaik nav pieejama balstvakcinācija. Tāpat vakcinācijas derīguma termiņš neattieksies uz tiem cilvēkiem, kuri pabeiguši primāro vakcināciju un pārslimojuši Covid-19.
Vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš netiek attiecināts uz nodarbinātību. Vienlaikus Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis iepriekš valdības sēdē pauda, ka tas būtu rekomendējoši.