Latvijas kamaniņu sporta leģenda – olimpiskā medaļniece Ingrīda Amantova atzīta par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, jo viņa, būdama Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktore, turpināja darīt savu sirdsdarbu – trenēt jaunos kamaniņbraucējus. Saskaņā ar esošo likumdošanu, viņa to nedrīkstēja darīt. Tiesa, arī noformēt cilvēkus šim darbam, kuri to realitātē nedarīja, viņa arī nedrīkstēja.
Pagājušā gada nogalē Rīgas rajona tiesa par krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu bijušajai Murjāņu sporta ģimnāzijas direktorei Ingrīdai Amantovai piesprieda trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu, kā arī naudas sodu 9000 eiro apmērā.
Izlasot tiesas spriedumu un nezinot lietas apstākļus, šāds tiesas spriedums vedina domāt, ka Ingrīda Amantova varētu būt piesavinājusies valsts līdzekļus lielos apmēros.
Sporta žurnālists Ritvars Raits, neapstrīdot, ka bijusī valsts amatpersona Ingrīda Amantova tiešām izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par ko bija pelnījusi sodu, tomēr uzskata, ka viņas gadījumā sods bijis pārāk bargs, vēstīts viņa rakstā laikrakstā "Rīgas Apriņķa Avīze".
Prokuratūra vēstīja, ka “Prokurors, izvērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu, apstākli, ka realitātē darbi, kuros tika fiktīvi nodarbinātas personas, tika paveikti un līdz ar to bērnu interešu izglītība ar šīm pretlikumīgajām darbībām netika aizskarta, kā arī apstākli, ka abas apsūdzētās labprātīgi un solidāri ir pilnībā atlīdzinājušas materiālo kaitējumu, ar abām apsūdzētajām noslēdza vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.” To izlasot, Ritvaram Raitam radās visai loģisks jautājums - kā gan izpaudās iepriekšminētā krāpšana, ja realitātē darbi ir paveikti? Arī telefonsarunā prokurors Andruškins apstiprinājis - darbs, par kuru no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta triju gadu laikā tika samaksāti 35 656 eiro, ticis paveikts, un to darījusi Ingrīda Amantova. Turklāt šie 35 656 eiro tagad jau atmaksāti valstij.
“Savulaik izcilā kamaniņbraucēja Ingrīda Amantova ir arī kvalificēta un pieredzējusi kamaniņu sporta trenere, bet pēc tam, kad viņa kļuva par valsts amatpersonu - Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktore, no jauno sportistu trenēšanas viņai bija jāatsakās. Iespējams, ka to varēja izdarīt arī citādi, bet Amantova nolēmusi rīkoties tā, kā ticis darīts ne vienā valsts iestādē vien un, ļoti iespējams, kaut kur tiek praktizēts vēl joprojām. Viņa vienojusies ar Līgu B., ka pieņems viņu darbā par kamaniņu sporta treneri, bet šos pienākumus veiks pati. Ticis noformēts fiktīvs darba līgums, algu saņēma Līga, kura to atdeva reālā darba darītājai, viltus trenerei ticis tāds labums, ka par viņu maksāti nodokļi, tostarp arī sociālais nodoklis. Izskatās, ka Murjāņu sporta ģimnāzijas vadītāja savu darbošanos ar jaunajiem kamaniņbraucējiem nemaz neslēpa, jo pat viņas valsts amatpersonas deklarācijā ierakstīts, ka viņa ir gan mācību iestādes direktore, gan trenere. Un kā gan no sabiedrības varētu noslēpt to, ka Ingrīda Amantova pati trenē Latvijas perspektīvākos kamaniņu sporta pārstāvjus, daudzi no kuriem šobrīd ir Latvijas izlasē un gūst starptautiskus panākumus? Tas noteikti nebija iedomājams. Iespējams, Amantovas "noziedzīgie nodarījumi" tā arī nenāktu gaismā, ja ne kāda "labvēļa" ziņojums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam,” laikrakstā “ Rīgas Apriņķa Avīze raksta Ritvars Raits .
Slavenā kamaniņbraucēja piedalījās divās ziemas olimpiskajās spēlēs - 1980. gadā Leikplesidā un 1984. gadā Sarajevā. Leikplesidā viņa izcīnīja bronzas medaļu, bet 1984. gadā Sarajevā - 4. vietu. 1983. gadā Ingrīda Amantova izcīnīja 2. vietu Pasaules kausa kopvērtējumā, trīs reizes kļuvusi par PSRS čempioni. 1998. gadā Amantova apbalvota ar Latvijas Olimpiskās komitejas goda zīmi.
R. Raits uzsver, ka grib novēlēt Ingrīdai Amantovai izturību.
“Saprotu, ka ne jau nosacītā brīvības atņemšana ir tas lielākais sods viņai. Arī ne materiālie izdevumi, atmaksājot valstij algu, kas patiesībā bija ar darbu nopelnīta, un maksājot sodu, kuru dēļ viņai esot nācies uzņemties kredītsaistības. Esmu pārliecināts, ka pats nežēlīgākais sods, ko saņēma mūsu jebkurā gadījumā godājamā olimpiete, ir tas, ka viņa, kā persona, kas tagad būs notiesāta par smagu noziegumu izdarīšanu, vairs nedrīkstēs darīt savu sirdsdarbu - trenēt jaunos kamaniņbraucējus. Vai sabiedrība no tā kaut ko iegūs?” raksta R. Raits.
