LBAS būtiski iebilst pret Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Šo mehānismu ir būtiski paplašināt arī uz mobilitātes, izglītības, apdrošināšanas un citiem izdevumiem, kas veicina darbaspēka pieejamību un attīstību, tādējādi nodrošinot gan investīcijas cilvēkkapitālā, gan darbaspēka "izcelšanu" no ēnu ekonomikas.

Ēnu apkarošanā ir aktīvāk jāiesaista arodbiedrības un jāparedz plašāks tiesību loks, piemēram, biedru naudas iemaksu mehānisms var kalpot kā identifikācijas instruments, kas ļauj konstatēt nozarei un profesiju grupām neatbilstošus ienākumus, norāda LBAS.

Jau ziņots, ka minētā plāna projekts kā prioritāti definē cīņu pret "aplokšņu algu" maksāšanu.

Atbilstoši projektam "aplokšņu algu" mazināšanai veicami pasākumi attiecībā uz nelegālas izcelsmes skaidras naudas avotiem, katrā specifiskā tautsaimniecības nozarē atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar noteiktas tautsaimniecības nozares ekspertiem (asociācijām, biedrībām un citiem) identificējot apstākļus un faktorus, kas sekmē neuzskaitītu skaidras naudas līdzekļu izcelsmi un tālāku apriti, tostarp "aplokšņu algu" izmaksās.

Pērn rudenī ekspertu diskusijām nolemts apstiprināt piecus rīcības virzienus "aplokšņu algām" maksājamo līdzekļu izcelsmes avotu mazināšanai - nereģistrēta saimnieciskā darbība, nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa, neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite, skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite, kā arī nodokļu nomaksas veicināšana un īstenot ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekta pasākumus.

Svarīgākais