Gadījumā, ja Latvijā nedēļā tiktu balstvakcinēti 80 000 iedzīvotāju un spēkā būtu ierobežojumi, mirstība samazinātos par 17% un par 26% mazāk cilvēku vajadzētu stacionēt, šodien valdības sēdē skaidroja epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis.
Turklāt, pieaugot balstvakcinācijas tempam līdz 80 000 cilvēku nedēļā, vienlaicīgi slimnīcās nonāks par 38% mazāk cilvēku un tiks novērstas gandrīz 400 cilvēku nāves, piebilda Trojanskis.
Viņš uzsver, ka balstvakcīna uzlabo situāciju ne tikai caur hospitalizāciju samazināšanu, bet arī caur īslaicīgu efektu uz transmisijas mazināšanu.
Epidemiologs atzina, ka joprojām lielākais nezināmais ir Covid-19 omikrona paveida infekciozitāte salīdzinājumā ar Covid-19 delta paveidu. Ja omikrona paveids būs divas reizes infekciozāks par deltu, ko epidemilogs prognozē izmantojis kā bāzes datus, tad jau janvāra beigās un februāra sākumā vairāk nekā 25 000 cilvēku būs inficēti, savukārt slimnīcās būs vairāk nekā 6000 Covid-19 pacientu.
Trojanskis skaidroja, ka, piemēram, Lielbritānijas dati rāda, ka omikrona paveids ir par vienu trešdaļu maigāks nekā delta variants, taču vakcīnu efektivitāte ir mazāka. Tādēļ joprojām jārēķinās, ka vienlaicīgi var nākties hospitalizēt aptuveni 6000 Covid-19 pacientu, ja pēc 11.janvāra nebūs efektīvu ierobežojumu un nepieaugs balstvakcinācijas temps.
"Kopā ar Aigaru Langinu veiktās modelēšanas rāda, ka pagaidām omikrona paveids dubultojas ik pēc 3-3,5 dienām pie nosacījuma, ja var uzticēties Latvijas datiem," piebilda Trojanskis.
Kā vēstīts, līdz 2.janvārim Latvijā bija reģistrēti 644 Covid-19 omikrona paveida gadījumi. Savukārt 5.janvāra pēcpusdienā omikrona paveidu gadījumu skaits sasniedzis jau 1419.
Latvijā trešdien konstatēti 1994 jauni Covid-19 gadījumi un reģistrēti 12 ar šo slimību sasirgušo nāves gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Pēdējo reizi lielāks inficēto skaits par šodien izziņoto bija 30.oktobrī, kad informēja par 2879 saslimušajiem.
Lielākais jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pandēmijas vēsturē līdz šim Latvijā bijis pērnā gada oktobra pēdējā pusotrā nedēļā, maksimumu sasniedzot 22.oktobrī, kad tika atklāti 3133 jauni saslimušie.
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs turpina strauji kāpt, un pagājušās diennakts laikā tas ir palielinājies no 631,3 gadījumiem līdz 686,2 uz 100 000 iedzīvotāju.
No visiem pagājušajā diennaktī reģistrētajiem Covid-19 slimniekiem 714 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nebija pabeiguši, kamēr 1280 bija vakcinēti.
No pagājušajā diennaktī reģistrētajiem nāves gadījumiem viens cilvēks bija vecumā no 50 līdz 59 gadiem, divi - no 60 līdz 69 gadiem, četri - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, trīs - 80 līdz 89 gadu vecumā un divi - vecumā no 90 līdz 99 gadiem. Divi mirušie bija pabeiguši vakcinācijas kursu pret Covid-19, bet 10 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši.
Līdz šim kopumā Latvijā reģistrēti 4625 Covid-19 pacientu nāves gadījumi.
Pagājušajā diennaktī Latvijā kopumā veikti 11 287 Covid-19 izmeklējumi, bet pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 17,7%. Šis rādītājs ir trešais augstākais novērojumu vēsturē. Augstāks tas ir bijis 1.janvārī un 24.oktobrī, kad attiecīgi šis lielums bija 18% un 20%. 1.janvārī gan kopumā tika veikts relatīvi neliels Covid-19 testu skaits - 3960, kas ir vismaz trīs reizes mazāk nekā ikdienā.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 saslimušo kopskaits pēdējās 14 dienās ir 12 991 cilvēks, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.
Latvijā līdz šim Covid-19 laboratoriski apstiprināts 283 149 cilvēkiem.