Siltumenerģijas tarifi šogad pieauguši četrās apdzīvotās teritorijās

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Šogad 1.janvārī siltumenerģijas tarifs 10-20% robežās pieaudzis četriem siltumapgādes komersantiem Valmierā, Siguldā, Rēzeknē un Jēkabpilī, bet vienam komersantam tarifs noteikts pirmo reizi, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Tarifu pieaugumu radījis dabasgāzes cenas kāpums, kas pasaules tirgū sasniedzis rekordaugstu līmeni.

No 1.janvāra siltumenerģijas tarifs 10-20% robežās pieaudzis Valmierā, Siguldā, Rēzeknē un Jēkabpilī. Savukārt pērn decembrī tarifu izmaiņas spēkā stājās trīs pilsētās - Ogrē, Baložos un Iecavā. Ogrē un Baložos tarifs pieauga, bet Iecavā - samazinājās. Pirmo reizi SPRK apstiprināja siltumapgādes tarifu Kārsavā, kur iepriekš tika piemērots Kārsavas novada domes apstiprināts tarifs. Kārsavā SPRK apstiprinātais tarifs, kas spēkā stājies šī gada janvārī, salīdzinājumā ar iepriekš piemēroto, ir par 0,22 eiro par megavatstundu (MWh) zemāks.

Pērn kopumā SPRK apstiprinājusi 52 siltumenerģijas tarifus (tostarp gan pilnie tarifi, gan komersantu pašu noteiktie tarifi), bet šobrīd izskatīšanā kopumā ir 15 pilnie siltumapgādes tarifu projekti.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka, salīdzinot ar pagājušās apkures sezonas beigām, aptuveni 60% SPRK regulēto komersantu līdz decembrim tarifs nemainījās. Aptuveni ceturtdaļai tarifs pieaudzis, savukārt pārējiem tarifs sarucis. Vietās, kur kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi, siltumenerģijas tarifu pieaugumi ir līdz 60%. Savukārt tiem komersantiem, kuri izmanto šķeldu un granulas, tarifu izmaiņas ir salīdzinoši mazākas.

"Lai gan šobrīd straujš kurināmā tirgus situācijas uzlabojums nav gaidāms, pozitīva ziņa lietotājiem - visiem komersantiem, kuriem ir atļauja noteikt tarifu pašiem un lēmums par tarifa palielinājumu pieņemts pērn, būs pienākums to pārskatīt, tiklīdz tiks noslēgti kurināmā iepirkuma līgumi par zemāku kurināmā cenu," pauž Ozola.

SPRK atgādina, ka tarifu pārskatīšana nav piesaistīta kalendārajam gadam, un komersanti tos SPRK izvērtēšanai iesniedz pēc nepieciešamības, proti, kad ir būtiskas apjoma vai izmaksu svārstības. Turklāt ir divu veidu tarifu projektu izvērtēšanas - pilnā tarifa izvērtēšana, kur tiek pārbaudītas visas komersanta izmaksas, un atļauja pašiem noteikt tarifus, ja mainās kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cena, kas arī ir jāiesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai SPRK.

Tipiski pilna tarifa iesniegšanu SPRK izvērtēšanai komersanti veic reizi trīs līdz piecos gados. Gadījumos, kur uzņēmumā ir stabila izmaksu struktūra un pakalpojuma apjoms, pilnu tarifu izvērtēšanu var veikt retāk. Savukārt, tiesības pašiem noteikt tarifu, ja mainās kurināmā cena, komersanti izmanto, līdz ar jaunu kurināmā līgumu noslēgšanu. Parasti šāda pārskatīšana notiek reizi gadā, taču, ja kurināmā līgumi noslēgti uz īsāku laiku, var būt arī biežāk.

SPRK norāda, ka visiem komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības pašiem noteikt tarifus, ja mainās kurināmā cena, papildus noteikts pienākums informēt SPRK par jaunu kurināmā līgumu noslēgšanu. Proti, gadījumā, ja arī jaunais kurināmā līgums paredz mazākas kurināmā izmaksas, ir jānosaka zemāks siltumapgādes tarifs. Ja komersants šo pienākumu nepilda, SPRK var rosināt tarifa pārskatīšanu vai atcelt iespēju komersantam pašam noteikt tarifu.

SPRK atgādina, ka nepieciešamības gadījumā finansiālu atbalstu siltumapgādes pakalpojuma izmaksu segšanai maznodrošinātās un trūcīgās personas var saņemt, vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā. Iedzīvotāji var vērsties arī pie pakalpojuma sniedzēja (privātmāju iedzīvotāji un daudzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri izmanto tiešos norēķinus) vai apsaimniekotāja (daudzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri neizmanto tiešo norēķinus), lūdzot iespēju izmantot izlīdzinātos maksājumus. Piedāvāt izlīdzinātu/speciālu atmaksas grafiku nav komersantu pienākums, taču daļa šādu iespēju saviem lietotājiem piedāvā.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais