Ārkārtējai situācijai, saskaņā ar iepriekšējo valdības lēmumu, vajadzēja beigties šā gada 11. janvārī. Ar valdības šodienas lēmumu ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 28. februārim.
Par ārkārtējās situācijas pagarināšanu koalīcijas partijas jau nolēma otrdien, 4.janvārī. Šodien valdība faktiski tikai apstiprināja šo lēmumu.
Ārkārtas situācijas pagarināšana nozīmē, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.
Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš būs 9 mēneši vai 5 mēneši, atkarībā no primāri saņemtās vakcīnas. Šis termiņš attiecas tikai uz paklpojumu saņemšanu, nevis darba iespējām.
Premjers Krišjānis Kariņš šodien valdības sēdē vēl reizi uzsvēra, ka tik ilgi, kamēr spēkā būs ierobežojumi, uzņēmējiem būs pieejami finanšu atbalsta mehānismi.
Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka, lai novērstu zibensveidīgu infekcijas izplatību, ir jāturpina jau ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi, un patlaban nav pieļaujama to atcelšana.
VM norāda, ka pagājušā gada nogalē pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) strauji sāka izplatīties jaunais omikrona Covid-19 paveids. ES ir novērojams, ka katras divas dienas dubultojas omikrona gadījumu skaits, un atsevišķās valstīs jaunā omikrona izraisīto Covid-19 gadījumu skaits ir pārsniedzis delta variants izraisīto Covid-19 gadījumu skaitu.
Salīdzinot ar pērnā 2.decembri, 2.janvārī ES Covid-19 saslimstības rādītājs ir palielinājies divas reizes, bet piemēram Dānijā, kur ir augstākā omikrona izplatība un augstākā saslimstība, saslimstības rādītājs ir pieaudzis piecas reizes, Lielbritānijā un Francijā - četras reizes. Latvijā līdz 2.janvārim ir reģistrēti 644 omikrona izraisīti saslimšanas gadījumi. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā.
VM skaidro, ka, neskatoties uz to, ka omikrona izraisītie saslimšanas gadījumi norit ar vieglāku slimības gaitu, ir jārēķinās, ka ir mazāka vakcīnu efektivitāte pret šī jaunā varianta izraisītu hospitalizāciju. Tāpat ir jārēķinās, ka pie ļoti augsta saslimstības rādītāja pastāv ļoti augsts risks saslimt ar smagu slimības formu nevakcinētajiem cilvēkiem, kam ir augsts risks smagām Covid-19 formām. Tāpēc prognozes demonstrē ļoti strauju nekontrolētu pacientu ar Covid-19 skaita pieaugumu stacionāros, pārsniedzot slimnīcu kapacitātes galējās robežas.
Papildus minētajam, VM aicina rēķināties, ka vakcīnu efektivitāte ir samazināta, lai pasargātu no saslimšanas ar simptomātisku Covid-19 formu un jāņem vērā, ka arī cilvēkam ar vieglu vīrusa infekcijas formu ir samazinātas darba spējas vai darba nespēja. To arī pierāda valstis, kur ir ļoti augsta saslimstība ar Covid-19 - Dānija, Lielbritānija, Francija - darbinieku darba nespējas dēļ saslimšanas rezultātā tiek kavēta uzņēmumu darbība un valsts funkciju, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu un citu nodrošināšana.
Saeimas "Saskaņas" frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu.
"Saskaņa" uzskata, ka valdība ārkārtējās situācijas pilnvaras izmanto, lai "piesegtu savu neizlēmību, neizdarību un stratēģijas trūkumu" pandēmijas krīzes pārvarēšanai. Tāpat ārkārtējā situācija, viņuprāt, ir aizsegs, lai "necaurskatāmi tērētu milzīgus līdzekļus apšaubāmiem iepirkumiem", par ko pilnu atskaiti nesaņem ne parlaments, ne iedzīvotāji, kuriem nāksies šo "izšķērdības ballīti" apmaksāt.
"Ir nepieņemami, ka galvenā diskusiju vieta par krīzes situācijas risinājumiem ir kaut kāda ārpus tiesiska rāmja pastāvoša "valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksme", kuras aiz slēgtām durvīm pieņemtos lēmumus valdība uzskata par sev saistošiem," teikts frakcijas paziņojumā, vienlaikus akcentējot, ka demokrātiski ievēlētam parlamentam tiek atvēlēta vien "balsojamās mašīnas" loma.
