Latvijas Restorānu biedrība aicina Latvijas valdību iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām un citu Eiropas valstu pieredzi sabiedrības veselības un valsts ekonomisko mērķu saskaņošanā, lai trešajā Covid-19 pandēmijas gadā izstrādātu plānu Latvijas tautsaimniecības izejai no krīzes un ekonomikas atjaunošanai, informē biedrība.
Biedrībā atzīmē, ka pretējā gadījumā Latvija pilnībā zaudēs starptautisko konkurētspēju un ilgtermiņa attīstības perspektīvas.
Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis skaidro, ka biedrība pērn divreiz aicināja valdību savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu ziemas un pavasara sezonai, paredzot skaidrus darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumiem. Tāpat biedrība rosināja valdību domāt par Latvijas stratēģiju izejai no krīzes un tautsaimniecības atjaunošanu, ko jau sākušas citas Eiropas valstis, tostarp Lietuva un Igaunija.
"Diemžēl jau sācies trešais Covid-19 pandēmijas gads, strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas, un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās," uzsver Jenzis.
Viņš min, ka vairums Eiropas valstu pandēmijas laikā ne tikai rūpējās par sabiedrības veselību, bet arī par ekonomikas konkurences priekšrocību saglabāšanu un atbalstu uzņēmējiem, piemēram, ļaujot brīvi strādāt Covid-19 vīrusa atslābuma periodos, kā arī samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un izmaksājot apgrozāmo līdzekļu grantus.
Pēc Jenža paustā, arī Lietuva un Igaunija ir soli priekšā Latvijai, piemēram, Lietuvā jau pērn ēdināšanas uzņēmumiem samazināja PVN likmes, bet Igaunija, pēc PVO ieteikuma, atzīst arī trešo valstu vakcinācijas sertifikātus un atļauj brīvi ieceļot un izmantot visus pakalpojumus.
"Šādu lēmumu ietekme uz valsts ekonomiku ir acīmredzama. Kamēr Ziemassvētkos un Jaunajā gadā Viļņā un Tallinā visas viesnīcas un restorāni, kā arī Ziemassvētku tirdziņi bija pārpildīti, Rīgas un Jūrmala bija tukša un aizmirsta," pauž Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs.
Biedrībā uzskata, ka jau pašlaik ir nepieciešama skaidrība par to, kā viesmīlības nozare darbosies vasaras sezonā, jo gan uzņēmumi darbību, gan cilvēki atvaļinājumus plāno savlaicīgi. Nav pieļaujama pērnā gada situācijas atkārtošanās, kad ēdināšanas uzņēmumi pilnvērtīgi varēja darboties tikai no jūlija, bet tūrisma sezona citās valstīs ritēja jau pilnā sparā. Tāpat gan Latvijai, gan Rīgai jau tagad būtu jāstrādā pie tūristu piesaistes reklāmas kampaņām, ko jau pašlaik īsteno citas valstis un pilsētas.
Jau vēstīts, ka Latvijas Restorānu biedrība novembrī nosūtīja atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot premjeru iepazīstināt uzņēmējus ar stratēģiju izejai no krīzes.
Jenzis toreiz pauda, ka pirms krīzes valdība un valsts pārvalde aizsāka akciju, kuras mērķis bija samazināt valsts pārvaldes "futbolu" un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tomēr Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka nekas Latvijas politiskajā kultūrā nav mainījies.
Tāpat ziņots, ka valdības koalīcijas partneri otrdien, 4.janvārī, vienojās, ka Covid-19 omikrona veida izplatības dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 28.februārim. Ministru prezidents skaidroja, ka valstī pamatā paliks spēkā pašlaik noteiktie ierobežojumi, tomēr tiks pastiprinātas prasības saistībā ar masku valkāšanu, vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kā arī tiks paplašināta testēšana.
Valdība plāno noteikt prasību publiskās vietās obligāti lietot medicīniskās sejas maskas vai respiratorus. Pašlaik iedzīvotāji drīkst izmantot arī vairākkārt lietojamās auduma sejas maskas.