Ar atceres pasākumiem Rīgā, Kandavā un Rudbāržos šodien aizsardzības nozares vadība godinās Latvijas Nacionāla karaspēka komandiera pulkveža Oskara Kalpaka 140. dzimšanas dienu, informē Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.
Pasākumos piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš un ASV Armijas atašejs Džeikobs Maiers.
Plkst.12 Pabriks kopā ar Maieru un Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes personālu dosies aptuveni 12 kilometru garajā pārgājienā no Rudbāržu muižas līdz Aizpores kapiem un atpakaļ.
Pēc pārgājiena plkst.15.45 norisināsies dievkalpojums Rudbāržu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, bet plkst.16.15 aizsardzības ministrs teiks svinīgu uzrunu zemessargu kandidātiem un Jaunsardzes instruktoriem.
Tam sekos jauno zemessargu svinīga zvēresta došanas ceremonija un apliecību pasniegšana Jaunsardzes centra instruktoru Pirmās palīdzības kursa absolventiem. Noslēgumā Nacionālo bruņoto spēku galvenais virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs uzrunās Jaunsardzes centra instruktorus un pasniegs Pateicības rakstus.
Savukārt Kalniņš un Garisons plkst.10.30, godinot Kalpaka piemiņu, noliks ziedus pie viņam veltītā pieminekļa Rīgā.
Arī Kalpaka profesionālajā vidusskolā un tās apkārtnē norisināsies dažādas aktivitātes - Nacionālo bruņoto spēku Kapelānu dienesta vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš sniegs prezentāciju par Ukrainas militārajām skolām, bet Kalpaka muzeja un piemiņas vietas "Airītes" nodaļas vadītājs Roberts Sipenieks iepazīstinās skolas audzēkņus ar pulkveža O. Kalpaka dzīves gaitu. Pasākums noslēgsies ar militāro stafeti ar uzdevumiem.
Atsevišķas aktivitātes Kalpaka godināšanai ir iecerējis arī Latvijas Kara muzejs, piemēram, noliekot sveces pie Kalpaka pieminekļa Rīgā un ziedus pie Kalpaka muzeja un piemiņas vietas "Airītes".
Oskars Kalpaks bija pirmais Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku komandieris, kurš šo amatu ieņēma no 1918.gada 31.decembra līdz 1919.gada 6.martam, kad krita pārskatīšanās dēļ izraisītā sadursmē ar sabiedroto vācu Dzelzs divīzijas bataljonu pie "Airītēm" netālu no Skrundas.