Rinkēvičs: Latvijas prezidentūra EP veicinās valsts ietekmi organizācijā
Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē (EP) sniegs iespēju veicināt valsts ietekmi un redzamību šajā reģionālajā organizācijā, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā akcentē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš norāda, ka EP kā nozīmīgākajai reģionālajai cilvēktiesību organizācijai ir bijusi būtiska vieta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesā, neatkarības nostiprināšanā un valsts ārpolitikā kopumā. Tāpēc tuvākajos divos gados Latvijas uzdevums ir pilnvērtīgi sagatavoties savai otrajai prezidentūrai EP, kas dalībvalstu rotācijas kārtībā notiks no 2023.gada maija vidus līdz novembra vidum.
Pēc ministra paustā, Latvijas prezidentūras primārais uzdevums būs veicināt EP esošās prioritātes un aktivitātes, stiprināt organizācijas politisko lomu un cilvēktiesību standartus tās dalībvalstīs, palielināt organizācijas redzamību un ietekmi, kā arī stiprināt organizācijas reputāciju.
Rinkēvičs norāda, ka Latvijas gaidāmos prezidentūras uzdevumus vispārīgi iezīmē EP ģenerālsekretāres Ziņojums par situāciju demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanā, kur norādīts uz demokrātijas un tiesiskuma nebijušu lejupslīdi pandēmijas apstākļos un starptautiskās sabiedrības uzdevumu pielikt lielas pūles, lai mainītu šo tendenci, stiprinātu demokrātiju un nodrošinātu cilvēktiesībām un tiesiskumam atbilstošu vidi.
Vienlaikus, kā uzsvēra ministrs, prezidentūra būs iespēja Latvijai virzīt savas nacionālās intereses prioritāšu veidā, starp kurām ir jābūt organizācijas reformu procesam, kas vērsts uz starptautisko tiesību, tai skaitā cilvēktiesību, ievērošanu un nostiprināšanu Eiropā, un pienākumu valstīm ievērot starptautiskās saistības un pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.
Turpinot aktualizēt starptautisko saistību ievērošanas nepieciešamību, pēc Rinkēviča paustā, Latvija sektorāli turpinās uzturēt cilvēktiesību situācijas Krievijā, vārda brīvības un žurnālistu drošības, kā arī Ukrainas un Gruzijas suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumus organizācijas darbakārtībā.
Ministrs vērš uzmanību, ka 2021.gadā EP diskutēja par mākslīgā intelekta un cilvēktiesību sasaisti, juridiskā ietvara izstrādes nepieciešamību šajā jautājumā un jauno tehnoloģiju tālejošo ietekmi uz sabiedrību. Rinkēvičs akcentē, ka Latvija ir gatava uzņemties vadošo lomu jauna, juridiski saistoša instrumenta izstrādē par mākslīgā intelekta pielietošanu, pamatojoties uz EP standartiem cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā.
Tāpat ministrs uzsver, ka klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēktiesībām ir jauna tematika EP darba kārtībā, kas saglabās savu aktualitāti arī Latvijas prezidentūras laikā. Rinkēvičs norāda, ka Latvija ir gatava reaģēt uz aktuālajiem izaicinājumiem vārda brīvībai digitālajā laikmetā - viltus ziņas un dezinformācija, piedāvājot konkrētus problēmu risinājumus.