Liesāks budžets, pagarināts baznīcas satversmes izmēģinājuma laiks, diskusijas par ekumeniskā dialoga izpausmēm un krustugunīs nonācis arhibīskaps – ar tādu bilanci noslēgusies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 25. sinode.
Garīgais un materiālais
Arhibīskaps Jānis Vanags labāk vēlētos runāt par baznīcas garīgajām vērtībām, bet arī materiālās apiet nav iespējams. Neilgi pirms sinodes, tiekoties ar Neatkarīgo, tikai pēc apmēram stundas viņa sejā beidzot pavīd smaids un negaidot arhibīskaps pat iesmejas. Sarunas laikā arhibīskaps pāris reižu norobežojas no dažiem jautājumiem. Vārdos ne, bet žesti runā savu. Neatstāj iespaids, ka viņš, lai arī izskatās rimts, tomēr ir noguris. Iespējams, tāpēc, ka tikai pirms labi ja minūtes izvadījis no sava kabineta prāvestus. Iespējams, tāpēc, ka šis gads baznīcai bijis saspringts – ārpusē izsprukusi informācija gan par neveiksmīgiem nekustamā īpašuma darījumiem, gan problēmas ar mācītāju atalgojumu, klusāk ticis atgādināts par būtiskiem jautājumiem baznīcas pārvaldē.
Iespējams, arhibīskapam Vanagam nenācās viegli sinodes laikā skaidrot jautājumus, uz kuriem atbildes gaidīja vispirms jau viņa līdzgaitnieki baznīcā un, protams, pārējā sabiedrība. Viens no tiem – arī par kādu senāku dāvinājumu, kurš tika aktualizēts pirms šīs sinodes. Tagad viņš lūdzis Ikšķiles draudzi ņemt atpakaļ tās 2006. gadā arhibīskapam dāvāto zemes gabalu uz Rīgas un Mārupes robežas. Viņš arī lūdzis baznīcu izskatīt iespēju pārņemt viņa uzcelto māju, kuras būvniecībai draudze viņam savulaik aizdevusi naudu, vēsta LTV.
Normas robežās
Vai arhibīskapa autoritāte ir iedragāta? Viņa pieprasītais uzticības balsojums liecina, ka vismaz formāli – ne. Apmēram 70 procenti sinodāļu atbalstīja J. Vanaga palikšanu bīskapa amatā. Ir arī tādi, kuri teic – jau tas vien, ka tāds balsojums ierosināts, liecina par krīzi baznīcas augstākajā vadībā – uzticības, morāles, ētikas. Tomēr no LELB izslēgtais mācītājs Juris Cālītis jau pirms sinodes bija pārliecināts, ka nekas nemainīsies, jo luterāņu garīdznieki nav gatavi kardinālām pārmaiņām baznīcā. Latvijas Universitātes profesors un reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns vērtē, ka pašreizējā spriedze Latvijas luteriskajā baznīcā nav nekas ārkārtējs, jo baznīcām, tāpat kā sabiedrībai kopumā, ir raksturīga dažādu interešu grupu veidošanās. Turklāt tas attiecas ne tikai uz protestantismu, bet arī uz katolicismu un pareizticību. Arhibīskaps savukārt piebilst – baznīca nav eņģeļu saiets. Arī Dieva kalpi nav nevainojami.
Diskusijas par satversmi
Kas notiks līdz nākamajai sinodei, kas sanāk vismaz reizi trijos gados? Turpināsies diskusijas par LELB satversmi, nosakot īsto līdzsvaru starp hierarhiju un demokrātiju baznīcā. "Aizstāvot lielākas demokrātijas nepieciešamību satversmē, man vienlaikus ir sacījuši – kapteinis uz kuģa taču atbild par visu. Ja tā, tad – vai augstākais lēmējorgāns uz kuģa varētu būt matrožu sapulce? Mēs bieži vēlamies demokrātiju, runājot par mūsu tiesībām, bet monarhiju, ja runājam par pienākumiem un atbildību," sinodē sacījis arhibīskaps. "Jaunajā baznīcas satversmē, kura tiks pieņemta, atšķirībā no 1928. gada satversmes preambulā ir ierakstīti uzstādījumi, kas aizliedz jebkādu uzskatu dažādību!" uztraucas bijusī LELB diakone Marika Vidiņa (Delfi, 4.12.2010.). Pats arhibīskaps saka – pārmetumi, ka Vanags valda ar dzelzs dūri, ir nevietā. Jā, viņš aizstāv konservatīvās vērtības baznīcā, un tā tas būs arī turpmāk. Jā, viedokļu dažādība baznīcā varot pastāvēt, bet ne atkāpšanās no Svētajiem rakstiem.
Cer uz ziedojumiem
Par to, ka arī materiālie jautājumi joprojām ir aktuāli, liecina balsojums par LELB 2011.–2013. gada budžeta vadlīnijām: par – 145 , pret – 102, atturējās – 54. Maksimāli pieļaujamie budžeta izdevumi nākamgad būs 424 039 lati, bet bezdeficīta budžets jāsasniedz līdz 2013. gadam. Turpmākās draudžu iemaksas LELB kopējām vajadzībām būs 10 procentu apjomā no draudžu ienākumiem, tajos neieskaitot mērķziedojumus. Tas jau satraucis atsevišķas draudzes, kā liecina telefona zvani Neatkarīgajai. J. Vanags atbild – draudzei jāizprot prioritātes, un pagaidām tās ir mācītāja atalgojums, nevis, piemēram, dievnama remonts. Virsvaldes sekretāra pienākumu izpildītājs Guntars Dimants rosināja LELB turpmāko darbību pamatot nevis nekustamo īpašumu tirgus prognozēs, bet gan draudžu locekļu gatavībā ziedot. "Mēs neesam liela baznīca, bet lai nodrošinātu savu mācītāju un draudžu darbinieku, skolotāju, jauniešu vadītāju izglītošanu, grāmatu un materiālu izdošanu, mums pietiktu un pāri paliktu, ja katrs no 40 000 aktīvo draudzes locekļu ziedotu gadā kaut vai 10 latu.