Šodien, 1. janvārī stājas spēkā virkne likumu grozījumi, kas skars daudzus iedzīvotājus.
Šodien stājas spēkā jaunais Grāmatvedības likums, ar ko aizstāts līdzšinējais likums "Par grāmatvedību", kas bija spēkā kopš 1993.gada.
Likums nosaka grāmatvedības jomas vispārīgos un tiesiskos pamatus, likuma subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību, grāmatvedības uzdevumus, prasības grāmatvedības kārtošanai un institūciju kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Jaunais Grāmatvedības likums attiecas uz visiem uzņēmumiem, juridiskām un fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām.
Ar likumu pilnveidots un paplašināts pastāvošais regulējumu grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, kas plānota kā prioritāte salīdzinājumā ar dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Precizētas līdzšinējās prasības inventarizācijas veikšanā un finanšu pārskatu sagatavošanā, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības.
Jaunajā regulējumā ietvertas arī regulas prasības par datu brīvu apriti, un paredzēts, ka grāmatvedības dokumentus elektroniski varēs glabāt Latvijas vai arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.
Likumā iekļauta arī ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas kārtība, kā arī paredzēta ārpakalpojuma grāmatvežu publiska reģistra vešana, ko veiks Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Jaunajā regulējumā paredzēta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem grāmatvedības jomā, un administratīvo sodu, tāpat kā līdz šim, varēs piemērot VID un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Jauns likums tika pieņemts, lai normatīvais regulējums grāmatvedības jomā atbilstu juridiskās tehnikas prasībām, ietverot likumā lietoto terminu plašāku skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu, kā arī pilnveidotu tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus.
Jauns regulējums nepieciešams, ņemot vērā arī informācijas tehnoloģiju attīstību un grāmatvedības datorprogrammu un informācijas datorsistēmu programmatūras attīstību un arvien plašāku to pielietojumu uzņēmumu grāmatvedībā. Tāpat būtiski, ka mūsdienās ir mainījusies grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanas, aprites un glabāšanas, kā arī grāmatvedības reģistru kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prakse.
Šodien spēkā stājušies grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)” un grozījumi noteikumos par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru IIN aprēķināšanai, kas paredz palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu.
No šodienas līdz 30.jūnijam ar IIN neapliekamais minimums būs 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Līdz šim neapliekamais minimums bija 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī.
Izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.
Grozījumi arī noteic kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu.
Noteiktas arī citas izmaiņas IIN piemērošanā, tostarp no aplikšanas ar nodokli atbrīvotas atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanas ietvaros piešķirtie granti par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu.
Tāpat ar nodokli neapliks līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas tīkliem.
Šodien stājas spēkā grozījumi, pateicoties kuriem pieaugs ģimenes valsts pabalsta apmērs un mainīsies tā izmaksas specifika.
Ģimenes valsts pabalsta reforma paredz, ka no šodienas par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimenes valsts pabalsts mēnesī būs 25 eiro, par diviem bērniem - 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem - 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Vienlaikus no šī gada ģimenes valsts pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmiem bērniem vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecumam persona saņem ģimenes valsts pabalstu, nevis kā līdz šim - atkarībā no tā, kurš pēc kārtas bērns ir piedzimis.
Pēc Labklājības ministrijas sniegtās informācijas, 2020.gadā ģimenes valsts pabalsts izmaksāts par 344 899 bērnu vidēji mēnesī. Plānotais saņēmēju skaits, kuri saņems ģimenes valsts pabalstu no šodienas būs 225 525.
Vienlaikus ģimenes valsts pabalstu jaunajā apmērā turpmāk Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās un izmaksās automātiski, līdz ar to pabalsta saņēmējiem nekas nav jādara.
Aģentūrā skaidroja, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, par cik faktiski audzināmiem bērniem vecumā no viena līdz 20 gadiem ģimenes valsts pabalstu saņem. Piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par divu vai vairāku bērnu audzināšanu vairs nepiešķirs.
Situācijā, ja laulātie audzina bērnus no iepriekšējām attiecībām, no šodienas būs iespēja vienam no laulātajiem, pamatojoties uz otra laulātā labprātīgu piekrišanu, saņemt ģimenes valsts pabalstu par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem bioloģiskajiem bērniem.
Laulātajam, kurš saņem ģimenes valsts pabalstu par savu bērnu, jāiesniedz iesniegums VSAA par labprātīgu atteikšanos no viņam piešķirtā pabalsta turpmākās saņemšanas, piekrītot šīs tiesības turpmāk nodot otram laulātajam, kurš nav bērna bioloģiskais vecāks. Savukārt laulātajam, kurš nav bērna vecāks, jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai.
Iesniegumu par labprātīgu atteikšanos no turpmākās ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un piekrišanu, ka to saņems otrs laulātais, var iesniegt elektroniski oficiālajā e-adresē, elektroniski e-pastā “pasts@vsaa.gov.lv” (iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu) vai arī nosūtot pa pastu jebkurai nodaļai vai ievietojot VSAA klientu apkalpošanas centros izvietotajās pasta kastītēs darba laikā.
Pēc tam, kad laulātais atteicies, otrs laulātais iesniegumu par ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu var iesniegt portālā “Latvija.lv”, izmantojot e-pakalpojumu “E-iesniegums VSAA pakalpojumiem” un izvēloties iesniegumu “Ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti piešķiršanai”.
Kā uzsver VSAA, ja pāris dzīvo kopā nereģistrētā laulībā un audzina bērnus, kas nav abu kopīgie bērni, tad vienam no viņiem saņemt pabalstus par visiem bērniem nav tiesību.
Šodien stājas spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzību likumā par kārtību, kādā tiek sniegts atbalsts daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras aprūpē ir bērns vai persona ar invaliditāti.
Iepriekš likums noteica, ka Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina karšu izsniegšanu daudzbērnu ģimenēm. Savukārt minētās programmas īstenošanas kārtību, tai skaitā daudzbērnu ģimenes apliecības piešķiršanas, izmantošanas, kā arī anulēšanas gadījumus un kārtību noteica Ministru kabinets.
Turpmāk plānots atteikties no termina "daudzbērnu ģimenes apliecības", to aizvietojot ar "goda ģimenes apliecības", savukārt Ministru kabinets noteiks tās izsniegšanas, anulēšanas gadījumus un kārtību, kā arī ierobežojumus apliecības saņemšanai.
Vienlaikus Sabiedrības integrācijas fonds nodrošinās valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" īstenošanu, sniedzot atbalstu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Tas nepieciešams, lai novērtētu ieguldījumu un vairotu prestižu sabiedrībā, kā arī veicinātu un atbalstītu pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā.
Plānots, ka Ministru kabinets līdz nākamā gada 30.jūnijam veic grozījumus 2021.gada 1.jūnija "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība noteikumos".
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Goda ģimenes programmas mērķis ir veicināt un atbalstīt pašvaldību, komersantu un citu personu brīvprātīgu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā daudzbērnu ģimenēm. Kopumā 2020.gadā izsniegtas 58 379 Latvijas Goda ģimenes apliecības.
Šodien stājies spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Puses varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Maksājums arī nevarēs būt mazāks par 50 eiro.
Ja 2022.gada 1.janvārī nav spēkā esoša zemes nomas līguma, bet ir zināma lietošanā esošā zemes platība un zeme nepieder publiskai personai, likumisko zemes lietošanas tiesību darbība sākas ar 2022.gada 1.janvāri.
Likumiskās zemes lietošanas tiesības regulēs likums, un to īstenošanai nav nepieciešama līguma slēgšana, kā arī vienoties par dažādiem jautājumiem ir iespējams, ja ir pušu saskanīga griba. Ja vienošanās nav iespējama, ir piemērojami likuma noteikumi.
Likumiskā lietošanas maksa sastādīs 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa 50 eiro gadā nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.
Ja zemes īpašnieks ir zināms, sasniedzams un ir zināma lietošanā esošās zemes platība, samaksa ir jānodrošina ēkas īpašniekam pašam, negaidot, kad zemes īpašnieks uzsāks kādas darbības. Proti, ēkas īpašnieks pats aprēķina maksas apmēru un nodrošina tās samaksu atbilstoši likumā noteiktajiem termiņiem.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā ir vēlams dzīvokļu īpašniekiem sazināties ar pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemt lēmumus par to, kā tiks īstenotas likumiskās zemes lietošanas tiesības, bet ja dzīvokļa īpašnieks vai būves kopīpašnieks nemaksā savu maksas daļu, tam papildus ir jāatbild par šādām izmaksām - kopīpašnieka identificēšana, maksas daļas aprēķināšana un paziņošana par neizpildītu saistību.
Likumiskā maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu. Ir iespējams vienoties par citiem maksāšanas termiņiem, ja abas puses to vēlas. Ja konkrētajā gadījumā likumiskās lietošanas tiesības stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, minētajā datumā ir jānodrošina samaksa par attiecīgā gada pirmo ceturksni.
No 1.janvāra nedz nomas maksa piespiedu nomā, nedz likumiskā lietošanas maksa netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli - to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi, kas stāsies spēkā arī 1.janvārī. Tas attieksies arī uz piespiedu nomas maksu, ko līdz šim noteica vienošanās vai tiesas nolēmums par zemes un būves īpašnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām.
Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas.
2022.gada 1.janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.
2023.gada 1.janvārī visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022.gada 1.janvārī tiek regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu.
2024.gada 1.janvārī dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas būves atrodas uz publiskas personas zemes.
Likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" noteikts vienots regulējums pašlaik dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem.
Likumā esošais nomas regulējums aizstāts ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda pieņemto izmaiņu autori Tieslietu ministrijā.
Līdz šim jautājumi par dalīto īpašumu tika regulēti vairākos normatīvajos aktos. Savukārt ar pieņemtajiem grozījumiem visas dalītā īpašuma attiecības tiks regulētas vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus.
Likumā nostiprinātas arī pušu tiesības un pienākumi, tostarp būvniecības un uzturēšanas jomā.
Noteikts, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi, kā arī uzņemties nastas un apgrūtinājumus, kas gulstas uz zemi, izņemot reālnastas, ķīlas tiesības un parādus, kas guļ uz zemi, kā arī to blakus prasījumus.
Būves īpašniekam uz tā lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas ir tiesības būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus. Šādas būves ir uzskatāmas par patstāvīgas būves blakus lietām, un šīs tiesības neattiecas uz tādu būvniecību, kas prasītu mainīt būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību vai robežas vai radītu nekustamā īpašuma apgrūtinājumus ārpus lietošanā esošās zemes platības.
Jaunais regulējums būs piemērojams arī gadījumos, kad attiecības regulē tiesas nolēmums vai beztermiņa līgums.
Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, pašlaik dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 000 būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 000 zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī.
Vienlaikus šodien stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kuros saistībā ar iepriekš pieņemto regulējumu par dalīto īpašumu paredzēts par diviem mēnešiem pagarināt zemes likumiskās lietošanas maksas veikšanu, ja starp īpašniekiem nebūs citas vienošanās.
Likumā noteikts, ka, ja nav citas vienošanās, likumiskā lietošanas maksa par zemes lietošanas tiesībām par 2022.gada pirmo ceturksni ir jāsamaksā līdz 2022.gada 31.martam.
Grozījumu autori iepriekš skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai konkrētajos gadījumos maksājumu termiņu pārceltu no 1.janvāra uz 31.martu, dodot ilgāku laiku samaksas veikšanai.
No šodienas palielinātas zemākās mēnešalgas un speciālās piemaksas veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, kam veselības nozares budžetā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.
Līdz ar to ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieaugs par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem paredz, ka 2022.gadā no esošās summas 4,3 miljoni eiro tiks novirzīti, lai turpmāk nodrošinātu iepriekš plānotās un valdībā apstiprinātās izmaiņas, kas skar māsu profesijas attīstību - tiek celta māsu amata kvalifikācijas kategorija un attiecīgi palielināts arī atalgojums.
Minētais regulējums par zemākajām mēnešalgām attiecas uz ārstniecības personām, kuras strādā valsts vai pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Tāpat tas attiecas uz tām ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī uz medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošām ārstniecības personām.
Kā apgalvo Veselības ministrija, darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošiem ir ministrijas prioritāte un viens no svarīgākajiem faktoriem, lai risinātu darbinieku trūkumu veselības aprūpē.
Jau ziņots, ka 2017.gadā Veselības ministrija izstrādāja un valdība apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", kur paredzēts plānveida finansējuma pieaugums veselības aprūpes nozarei, tostarp arī atalgojumam turpmākajos gados.
Šodien tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kurām bija mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudējušas un automātiski kļuvušas par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
To nosaka 2020.gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Izmaiņas nozīmē, ka no 1.janvāra šīm SIA jāmaksā UIN, bet līdz 5.janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju - mikrouzņēmuma īpašnieku -, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu no 2021.gada 31.decembra. Ziņu kods ir 25.
Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 - darba ņēmēja statusa iegūšana.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā, ja nav reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bez izmaiņām varēs turpināt darboties individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs.
UIN maksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra - tikai tad, ja SIA sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām.
UIN maksā pēc 20% likmes no nodokļa bāzes, kuru veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa. UIN deklarāciju aizpilda un nodokli maksā tajā mēnesi, kurā veidojas nodokļa bāze.
Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" no šodienas ir spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā.
Vairākām akcīzes preču grupām - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem - mainītas akcīzes nodokļa likmes, bet mazajām vīna, alus un sidra darītavām nodoklis samazināts uz pusi.
No šodienas mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu paciņas cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), paciņas ar 10 cigāriem vai cigarillām cenu - par 0,13 eiro, 40 gramu smēķējamās tabakas paciņas cenu - par 0,27 eiro, bet 6,2 gramu karsējamās tabakas paciņas cenu - par 0,35 eiro.
VID norāda, ka šodien tabakas izstrādājumu inventarizācija jāveic visiem tabakas izstrādājumu apritē iesaistītajiem komersantiem, izņemot mazumtirgotājus, līdz 17.janvārim tiem VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14.februārim - jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem tabakas izstrādājumiem.
Savukārt 1.februārī inventarizācija jāveic visiem tabakas izstrādājumu mazumtirgotājiem, kam līdz 15.februārim jāiesniedz EDS akcīzes nodokļa starpības aprēķins (arī gadījumā, ja krājumā nav tabakas izstrādājumu), kā arī jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa.
Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem cenu varētu paaugstināt par 0,06 eiro 1,3 mililitru e-šķidrumam, par 0,1 eiro divu mililitru e-šķidrumam un par 0,48 eiro 10 mililitru e-šķidrumam. Nikotīna spilventiņiem 16,8 gramu iepakojumā cena varētu pieaugt par 0,41 eiro, bet 18 gramu iepakojumā - par 0,44 eiro.
VID norāda, ka 1.janvārī inventarizācija jāveic visiem e-šķidrumu un tabakas aizstājējproduktu apritē iesaistītajiem komersantiem, izņemot personas, kas saņēmušas speciālo licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, līdz 17.janvārim jāiesniedz VID EDS akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14.februārim jāsamaksā akcīzes nodokļa starpības summa par krājumā esošajiem e-šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem.
Turpmāk bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis tiks piemērots atkarībā no cukura satura dzērienā. Izmaiņas neskar bezalkoholisko dzērienu definīciju, tāpēc ar akcīzes nodokli apliekamie objekti nemainās, bet mainās tikai akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība - atbilstoši cukura saturam dzērienā.
No šodienas akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem būs 7,4 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.
Personām, kas veic darbības ar bezalkoholiskajiem dzērieniem un kurām 1.janvārī krājumos ir bezalkoholiskie dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts iepriekšējos periodos, nav jāveic atsevišķa inventarizācija un nav VID jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins.
No šodienas akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēros uztura bagātinātājiem, kuri satur etilspirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja uztura bagātinātāja iepakojuma vienība nepārsniedz 150 mililitrus.
No šodienas akcīzes nodokli piemēros visiem uztura bagātinātājiem, kas satur etilspirtu, neatkarīgi no etilspirta daudzuma produktā, ja iepakojuma vienība pārsniedz 150 mililitrus, piemērojot akcīzes nodokļa likmi 1724 eiro par 100 litriem absolūtā spirta.
Uztura bagātinātāju inventarizācija 1.janvārī jāveic visām personām, tostarp ražotājiem, izplatītājiem un tirgotājiem, kas veic darbības ar uztura bagātinātājiem, kuri satur etilspirtu un ir iepakojumā virs 150 mililitriem un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību.
Līdz 17.janvārim šīm personām jāiesniedz EDS akcīzes nodokļa aprēķins un līdz 23.februārim jāsamaksā akcīzes nodoklis par krājumā esošajiem uztura bagātinātājiem, kas satur etilspirtu un kuru iepakojuma vienība pārsniedz 150 mililitrus.
Tāpat turpmāk par mazo vīna darītavu viena gada laikā saražotajiem 100 hektolitriem vīna, mazo alus darītavu saražotajiem 10 000 hektolitriem alus un mazo raudzēto dzērienu jeb sidra darītavu saražotajiem 1500 hektolitriem raudzēto dzērienu būs jāmaksā tikai puse no likumā noteiktās nodokļa likmes.
Lai ietaupītu uzņēmumu līdzekļus un laiku, likumā atcelts akcīzes nodokļa samaksas termiņš, kas līdz šim bija noteikts 180 dienas par saņemtajām akcīzes nodokļa markām. Tādējādi akcīzes nodoklis turpmāk ir maksājams pēc faktiski marķēto preču vienību skaita, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā. Tāpat likumā paredzēta iespēja iznīcināt akcīzes nodokļa markas, nenoņemot tās no preču iepakojuma, un šajā gadījumā saņemt atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli.
Likumā arī sakārtots jautājums attiecībā uz naftas produktu kā atkritumu apriti, izslēdzot no likuma normas par eļļas atkritumiem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka naftas produktu atkritumu aprite, piemēram, savākšana, apsaimniekošana, pārstrāde, reģenerācija vai paglabāšana noritēs atbilstoši vides aizsardzības normatīvu prasībām un to vairs neregulēs akcīzes jomas normatīvi.
Grozījumi likumā paredz nodrošināt akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanā vienādu pieeju neharmonizētajām akcīzes precēm un no konkurences aspekta - aizstājējproduktiem, paredzot akcīzes nodokļa atbrīvojumu elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, to sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem līdzīgi kā kafijai, bezalkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Likuma grozījumi ietver izmaiņas arī saistībā ar citiem jautājumiem, tostarp vienotas terminoloģijas izmantošanu, normu precizēšanu saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un citiem.
No šodienas grāmatām, presei un ziņu portālu abonementiem piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 5% likmi, paredz Saeimā iepriekš apstiprinātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.
Līdzšinējās 12% likmes vietā samazināto 5% likmi piemēros grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu piegādei iespieddarba un elektroniska izdevuma formā, tajā skaitā grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot.
Samazināto 5% likmi piemēros arī iespieddarba vai elektroniskā izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē piegādei, kā arī to abonentmaksai.
Samazinātā likme netiks piemērota tādu grāmatu, preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei, kuri ir ar erotisku un pornogrāfisku raksturu, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no videosatura vai mūzikas.
Samazināto 5% likmi piemēros arī grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu iespieddarba un elektroniska izdevuma formā pielikumiem, kas tiek pievienoti bez papildu maksas un ir to neatņemama sastāvdaļa, ja pielikumā ievietotā informācija papildina iespieddarba vai elektroniskā izdevuma sniegto informāciju un nebūs ar tādu augstāk minēto saturu, uz kuru samazinātā likme neattiecas.
Samazinātās likmes piemērošana ir Kultūras ministrijas iniciatīva, lai veicinātu kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai un to daudzveidību, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.
Šodien stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība", ar kuriem reto slimību ārstēšanai paredzētie līdzekļi iekļauti zāļu kompensācijas sistēmā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Veselības ministrijā, izmaiņas nepieciešamas, jo secināts, ka līdzšinējā sistēmā, kad reto slimību ārstēšanai paredzētos medikamentu iepirkumus veic Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS), nav pietiekamas elastības, ienākot tirgū jaunam, lētākam medikamentam pie noteiktas diagnozes un jau ar kompensētu aktīvo zāļu vielu. Tāpat bija apgrūtināta zāļu pieejamība, jo pacients līdz šim zāles varēja saņemt tikai BKUS.
Tādēļ, lai uzlabotu pašreizējo sistēmu, izveidots atsevišķs, vienots kompensējamo zāļu saraksts reto slimību pacientiem. Šāda kompensējamo zāļu nodrošināšanas kārtība, ministrijas ieskatā, veicinās procesa caurskatāmību, jo, lai sāktu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, par visām reto slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm būs nepieciešams Zāļu valsts aģentūras izmaksu efektivitātes atzinums.
Veselības ministrijā norāda, ka zāļu ražotājiem un pacientiem tagad ieviesti skaidri noteikumi zāļu iekļaušanai, kā arī pārrunu ceļā ar ražotāju valstij būs iespēja panākt pēc iespējas zemāku cenu, kā arī sarakstā varēs iekļaut gan jaunas zāles, gan paplašināt pacientu loku jau iepriekš sarakstā iekļautām zālēm. Šāda kārtība, ministrijas uztverē, uzlabos arī plānošanu un padarīs elastīgāku finanšu plūsmu, vienlaikus sekmējot racionālu un elastīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī uzlabos un atvieglos pacientiem zāļu pieejamību - zāles pacienti varēs saņemt tuvāk savai dzīvesvietai aptiekā.
Ministru kabineta noteikumos precizēta kārtība attiecībā uz "C" sarakstā iekļauto zāļu apmaksu, nosakot, ka zāļu kompensācija tiek nodrošināta visiem pacientiem pēc tiesiskās vienlīdzības principa. Precizēta kārtība zāļu cenu pārskatīšanai reizi ceturksnī, kā arī veikti redakcionāli precizējumi, lai svītrotu normas, kas novecojušas vai novērstu to dublēšanos.
Ar jauniem Ministru kabineta (MK) noteikumiem "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" no šī gada atvieglotas vairākas līdz šim spēkā bijušas prasības.
Jauni MK noteikumi bija nepieciešami, lai prasības saskaņotu ar jauno Grāmatvedības likumu.
Jaunajos noteikumos atvieglotas prasības attiecībā uz kases ieņēmumu vai izdevumu ordera parakstīšanu un noteikts, ka tie jāparaksta tikai kasierim, ar kuru uzņēmums ir noslēdzis līgumu, kurā noteikti viņa pienākumi un atbildība.
Attiecīgi jaunajos noteikumos nav pārņemta līdz šim noteiktā prasība kases ieņēmumu vai izdevumu orderi parakstīt arī uzņēmuma vadītājam un/vai atbildīgajam grāmatvedim.
Jaunajos noteikumos noteikta atvieglota prasība, ka kases ieņēmumu vai izdevumu orderī, kas tiek sagatavots elektroniski, nav jānorāda izsniedzamā vai saņemamā skaidrās naudas summa izteikta gan ar cipariem, gan ar vārdiem un cipariem (šo summu veidojošās valūtas vienības - eiro, ASV dolāri un citas - ar vārdiem, bet to daļas - centi un citas - ar cipariem). Šāda prasība ir attiecināma tikai uz kases izdevumu orderi, kas tiek sagatavots papīra formā, veicot ierakstus manuāli, savukārt elektroniski sagatavotā izdevumu orderī summa jānorāda tikai ar cipariem.
Šāda prasība, ka elektroniski sagatavotiem kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem, nav nepieciešams obligāti norādīt naudas summu izteiktu ar vārdiem, ir pamatota ar to, ka papīra veidā var izlabot manuāli skaitļus, ja tie ir uzrakstīti tikai ar cipariem, savukārt elektroniski nav iespējams veikt labojumus.
Attiecībā uz uzņēmuma iekšējiem naudas darījumiem, tas ir, ja skaidras naudas maksātājs vai saņēmējs ir uzņēmuma darbinieks un skaidrās naudas darījums ir izsekojams, jaunajos noteikumos noteikts atvieglojums, ka kases ieņēmumu un izdevumu orderī uzņēmuma darbinieka personas kodu var nenorādīt.
Tāpat noteikts atvieglojums, ka kasiera paraksts nav obligāts, ja uz attaisnojuma dokumenta, piemēram, izmaksu saraksta, iesnieguma, rēķina, kas kases izdevumu orderī norādīts kā izmaksas pamatojums un pievienots kases izdevumu orderim, ir uzņēmuma vadītāja vai viņa noteiktās personas parakstīts rīkojums vai cita veida apliecinājums skaidrās naudas izsniegšanai. Tātad, ja piemēram, uz algas izmaksu saraksta ir uzņēmuma vadītāja paraksts, tad kasiera paraksts nav nepieciešams.
Ja kases ieņēmumu un izdevumu orderus sagatavo elektroniski, tad katram skaidrās naudas darījumam var piešķirt ne tikai kārtas numuru, bet arī unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Šāda iespēja ir paredzēta, jo, ņemot vērā dažādu grāmatvedības datorprogrammu specifiku, ir iespējams izsekot skaidras naudas darījumiem ne tikai pēc piešķirtā kārtas numura, bet arī pēc unikālā identifikācijas numura.
Ņemot vērā esošo situāciju un praktizējošo grāmatvežu priekšlikumus, izstrādājot jaunos noteikumus, tika secināts, ka vairākas iepriekšējo noteikumu normas ir novecojušas un zaudējušas aktualitāti, tāpēc netika iekļautas jaunajos noteikumos.
Jaunajos noteikumos vairs nav iekļauti kasiera pienākumu nosacījumi, uzsākot pildīt kasiera pienākumus, jo visus kasiera pienākumus un atbildību, ņemot vērā sava uzņēmuma specifiku, uzņēmuma vadītājs nosaka līgumā. Tāpat noteikumos nav iekļauts detalizēts skaidrojums par kases grāmatas kārtošanu gan papīra veidā, gan elektroniski.
Noteikumos vairs nav paredzēts, ka papīra veidā sagatavotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, un prasība kases grāmatu caurauklot, pēdējā lapā norādīt lapu skaitu un to apliecināt ar uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstu un zīmogu.
Tāpat vairs nav paredzēts, ka, lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskaiti (reģistrāciju un iekšējo kontroli), uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai. Līdz ar to turpmāk vadītājs pats var noteikt personas, kas pildīs kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus un būs pieļaujama situācija, ka tā ir viena un tā pati persona.
Jaunajos noteikumos vairs nav iekļautas prasības par skaidrās naudas inventarizācijas kārtību. Līdz ar to turpmāk uzņēmuma vadītājs pats noteiks kārtību, kādā tiks veikta skaidrās naudas inventarizācija.
Tāpat turpmāk vairs nav paredzēta prasība kases grāmatu kārtot katru dienu, bet atsevišķos gadījumos - katru nedēļu, kad uzņēmumam bijušas kases operācijas. Turpmāk arī nebūs nepieciešams ievērot prasību, ja uzņēmuma vidējie dienas skaidrās naudas ieņēmumi kasē nav lielāki par 150 eiro, uzņēmums kases grāmatu kārto reizi nedēļā.
Līdz 2022.gada beigām autoratlīdzības saņēmēji varēs turpināt izmantot īpašo autoratlīdzību nodokļu režīmu, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicēji, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Savukārt tie autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību, sociālās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt vienu reizi gadā, nevis kā līdz šim - reizi ceturksnī.
Līdz 2022.gada beigām ir pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Savukārt, ja autoratlīdzības līgums ir noslēgts līdz 2020.gada 31.decembrim un samaksa atbilstoši tam tiek izmaksāta 2022. taksācijas gadā, vairs nevarēs piemērot nodokļu normatīvus, kas bija spēkā 2020.gadā, attiecīgi saņemtajai atlīdzībai būs jāpiemēro pašlaik spēkā esošie nodokļu piemērošanas nosacījumi.
Tas nozīmē, ka autoratlīdzību izmaksātājs ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma līdz 25 000 eiro - 25% apmērā, bet, ja ienākums pārsniedz 25 000 eiro - 40%.
Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.
Piemērojamās IIN likmes ir noteiktas autoratlīdzības ienākumam par pilnu kalendāra gadu (2022.gadu). No ieturētā nodokļa 80% novirza valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) daļai, bet 20% - IIN daļai.
No šodienas autori, kuri ir reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, VSAOI daļu 10% apmērā, kas paredzēta pensiju apdrošināšanai, varēs aprēķināt vienu reizi gadā, nevis kā līdz šim - reizi ceturksnī. Tātad par 2022.gadu aprēķins jāveic līdz 2023.gada 17.janvārim un jāsamaksā līdz 23.janvārim.
Ja autors ir reģistrējis saimniecisko darbību un saņemto autoratlīdzību iekļauj saimnieciskās darbības ieņēmumos, VSAOI ir jāveic kā pašnodarbinātajam, vērtējot gūtā ienākuma apmēru mēnesī - ja ienākumi no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz 500 eiro mēnesī, tad VSAOI aprēķina pēc vispārējās likmes (31,07% no vismaz 500 eiro (155,35 eiro)) un papildu 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskā ienākuma un obligāto iemaksu objekta (ne mazāka kā 500 eiro) starpības.
Ja autora ienākumi no saimnieciskās darbības nesasniedz 500 eiro mēnesī, aprēķina 10% pensiju apdrošināšanai no faktiskajiem ienākumiem.
Reizi gadā varēs maksāt to VSAOI daļu (10%), kas paredzēta pensiju apdrošināšanai, savukārt reizi ceturksnī ir jāveic VSAOI, piemērojot vispārējo pašnodarbinātā likmi 31,07%.
No 2021.gada 1.jūlija likumdevējs ir noteicis minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas). Tas ir obligāts maksājums, ko veic par katru cilvēku, kura ienākumi mēnesī ir mazāki par Latvijā noteikto minimālā algu jeb 500 eiro un attiecīgi kopējie ceturkšņa ienākumi ir mazāki par 1500 eiro.
Cilvēkam, kas vienlaikus ir darba ņēmējs un saimnieciskās darbības veicējs vai autoratlīdzības saņēmējs, ienākumus summē, lai noteiktu, vai tie ir minimālajā apmērā. Ja deklarētie (summētie) ienākumi ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro, minimālās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un šiem ienākumiem no saviem līdzekļiem veic darba devējs.
Ja autoratlīdzības saņēmējs, ja vien viņš nav arī darba ņēmējs, - gan tas, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību, gan tas, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību, - prognozē, ka viņa ienākumi nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, var iesniegt VID apliecinājumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Tādā gadījumā minimālās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.
No šā gada janvāra apliecinājumu var iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Apliecinājumu var iesniegt līdz 2022.gada 17.janvārim - par pilna 2022.gada plānotajiem ienākumiem vai pirmajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem, līdz 17.aprīlim - par 2022.gada otrajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem, līdz 17.jūlijam - par 2022.gada trešajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem, līdz 17.oktobrim - par 2022.gada ceturtajā ceturksnī plānotajiem ienākumiem.
Tāpat apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu, vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas.
Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus - konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, vai gadu, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. Ja šādu apliecinājumu neiesniedz, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās veicamās minimālās iemaksas.
Šodien spēkā stājas grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, ar ko pilnveidotas finanšu pārskata posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši Starptautiskajām grāmatvedības standartu (SGS) prasībām.
Izmaiņas attieksies uz pārskatiem par 2021.gadu.
Saeimā pieņemtie grozījumi sākotnēji bija daļa no 2022.gada valsts budžeta pakotnes, tomēr parlaments šos grozījumus no tās izslēdza, jo tas neattiecas uz konkrēto saimniecisko gadu, kā arī tas nav cieši saistīts ar valsts līdzekļu izlietojumu.
Izmaiņas izstrādātas atbilstoši Ministru prezidenta uzdotajam rīkojumam, ar mērķi uzlabot finanšu pārskata informācijas salīdzināmību globālā mērogā.
Kā ziņots, iepriekš saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu liela sabiedrība var sagatavot gada pārskatu atbilstoši SGS. Vairākas komercsabiedrības, kuras likuma izpratnē nav lielas sabiedrības, bet kuru vērtspapīri iepriekš bijuši iekļauti regulētajā tirgū un šī iemesla dēļ gada pārskats un konsolidētais gada pārskats bija sagatavots atbilstoši SGS, izteica lūdza atļauju turpināt sagatavot gada pārskatu atbilstoši SGS.
Iepriekš attiecībā uz gada pārskatu likuma subjektiem šāda iespēja nebija atļauta. Savukārt konsolidēto gada pārskatu jau bija atļauts sagatavot saskaņā ar SGS. Turklāt, turpinot gada pārskatus sagatavot atbilstoši SGS arī pēc tam, kad sabiedrība pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, tiktu ievērots likumā minētais finanšu pārskata sagatavošanas vispārīgais princips - finanšu pārskata sagatavošanā izmanto to pašu grāmatvedības politiku un novērtēšanas metodes, kuras izmantotas iepriekšējā pārskata gadā.
Tagad likumā noteikts, ka atsevišķām sabiedrībām, kad tās pārstāj būt par regulētā tirgus dalībniecēm, dotas tiesības arī turpmāk sagatavot gada pārskatus atbilstoši SGS.
Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas uzlabos pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) resursus, kā arī uzlabos datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu no EDS, kas atvieglos valsts nodevas par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu.
Šodienas stājušies spēkā ierobežojumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem fiziskajām personām un juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
No šodiena par šī likuma subjekta - juridiskās personas vai juridiska veidojuma - patieso labuma guvēju nedrīkst būt persona, kas ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā, vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.
Patiesā labuma guvēja neatbilstības gadījumā uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga piemērot sankciju - pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās, lai nodrošinātu, ka par konkrētiem noziegumiem tiesātas personas nevarētu būt likuma subjektu patiesie labuma guvēji.
Tāpat no šodienas likuma subjektiem jānodrošina, ka tā darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un ieroču nelikumīgas aprites finansēšanu saistītos riskus atbilstoši likuma subjekta darbības veidam un tās apmēram, un pārzina ne tikai attiecīgos normatīvos aktus, bet arī personas datu aizsardzības prasības šajā jomā.
Likuma subjekti ir kredītiestādes, finanšu iestādes, advokāti un advokātu biroji, notāri, revidenti un ārpakalpojuma grāmatveži, arī nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, izložu un azartspēļu organizētāji, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, lietotu auto dīleri, kur ir lieli norēķini skaidrā naudā, mākslas un antikvariāta tirgotāji ar noteikta līmeņa apgrozījumu, kriptovalūtu operatori, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji u.c.
Savukārt no 2022.gada 31.marta tiks sākta kopīgo atvērto un slēgto klienta izpētes rīku licencēšana un uzraudzība, nodrošinot iespēju komersantiem, ka atbilst noteiktiem kritērijiem, saņemt licenci un sniegt kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojumus.
Valdība apstiprinājusi kārtību, kādā piešķir finansējumu pašvaldībām par ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs līdz 1998.gada 1.janvārim ievietotām personām, šogad paredzot finansējumu 600 eiro mēnesī par vienu personu.
Saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma pārejas noteikumiem, Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, paredz tajā dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim.
Plānojamās dotācijas apmērs nosakāms, ņemot vērā vidējos izdevumus valstī par vienu bērnu bērnunamā un iemītnieku pansionātā. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju bērnunamos vairs neatrodas bērni, kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, līdz ar to dotācija pašvaldībām par šīm personām 2022.gadam netiek aprēķināta.
Likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" noteikta apropriācija 604 800 eiro apmērā par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, nosakot, ka viena iemītnieka finansējums ir 7200 eiro apmērā.
Valdības apstiprinātie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir finansējumu pašvaldībām par ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs līdz 1998.gada 1.janvārim ievietotām personām, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajiem datiem par iemītnieku skaitu.
Noteikumos ir noteikts, ka pašvaldības reizi mēnesī līdz attiecīgā mēneša 10. datumam, informē Valsts kasi par sociālās aprūpes iestādē līdz 1998.gada 1.janvārim ievietoto personu aktuālo skaitu attiecīgā mēneša pirmajā datumā, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu "ePārskati".
Noteikts, ka finansējums pašvaldībām par personām, kuras ievietotas veco ļaužu pansionātos un centros līdz 1998.gada 1.janvārim, 2022.gadā ir 600 eiro mēnesī par vienu personu.
Valsts kase nodrošina finansējuma pārskaitīšanu uz attiecīgo pašvaldību kontiem vienu reizi mēnesī līdz attiecīgā mēneša 15. datumam, atbilstoši pašvaldību iesniegtajiem datiem par aktuālo personu skaitu un attiecīgajā mēnesī noteikto finansējumu vienai personai šo noteikumu pielikumā norādītā finansējuma ietvaros.
Pašvaldībām, kuras minētos datus nav iesniegušas Valsts kasē, valsts budžeta dotāciju par attiecīgo mēnesi pārskaita tikai pēc informācijas iesniegšanas, vienlaicīgi ar kārtējā mēneša finansējumu.
Šodien stājas spēkā jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas nav lielākas par 5000 eiro.
Jaunā regulējuma mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu, nosakot principus un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kuras radušās no patērētāja kreditēšanas un kurām iestājies izpildes pienākums. Tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē, skaidro Saeimā.
Pašlaik personām, kuras nespēj segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra ir fiziskās personas maksātnespējas process. Lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām ir jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, ir jāsedz valsts nodeva, kā arī jāveic fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta samaksa. Taču valstī ir ievērojams skaits tādu fizisko personu, kurām nav pietiekamu līdzekļu pašu spēkiem segt parādsaistības, likuma anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.
Pieņemtais likums izstrādāts finansiālās grūtībās esošajiem, kuri vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kam iestājies izpildes pienākums. Jaunais regulējums attieksies uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro.
Atbalsts būs paredzēts fiziskām personām, kuras pēdējos 12 mēnešus ir bijušas Latvijas nodokļu maksātāji vai tām pēdējos 12 mēnešus ir bijusi deklarētā dzīvesvieta Latvijā un tās saņem sociālos maksājumus no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem. Tāpat fiziskajai personai pēdējo 12 mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas vismaz trīs mēnešus būs jābūt bijušam trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statusam.
Likumā noteikts arī kritērijs par fiziskās personas vidējo ienākumu apmēru noteiktā laika periodā - vidējie ienākumi mēnesī (neskaitot tās summas, uz kurām atbilstoši Civilprocesa likumam nevar vērst piedziņu) pēdējo 12 mēnešu laikā nesasniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.
Jaunais regulējums neattieksies uz tiem parādniekiem, kuriem ir nodrošinātie kreditori (kreditori, kuru prasījumu tiesības pret parādnieku nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku uz parādnieka vai trešās personas mantu), kā arī tādām fiziskām personām, kurām ir manta ārpus Latvijas.
Tāpat fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām nebūs piemērojama tiem, kuriem ir sociālās apdrošināšanas maksājumu saistības pret nodarbinātajām personām. Likumā noteikts, ka katra fiziskā persona paredzēto mehānismu būs tiesīga izmantot tikai vienu reizi.
Gadījumā, ja persona nepildīs tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus vai arī pieteikumā būs sniegtas nepatiesas ziņas, kas novedušas pie fiziskās personas nepamatotas atbrīvošanas no parādsaistībām, tiks atjaunotas visas parādsaistības, kas bija spēkā dienā, kad iesniegts pieteikums, uz kā pamata fiziskā persona atbrīvota no parādsaistībām, noteikts likumā.
Risinājums nosaka aktīvu personas rīcību visa procesa laikā. Personai būs jāsagatavo pieteikums par atbrīvošanu no parādsaistībām un jāiesniedz tas zvērinātam notāram; jāatturas no darbībām, kas pasliktina personas situāciju; pieteikuma izskatīšanas laikā jāapgūst finanšu pratības kursi, kurus nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī jāatbild uz zvērināta notāra lūgumiem, teikts likuma anotācijā.
Pieteikums būs jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur ir parādnieka deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tādas nav, - parādnieka dzīvesvieta.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Civilprocesa likumā, lai nodrošinātu fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas izskatīšanu tiesā un zvērinātu notāru darbību uzraudzību. Tāpat galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Notariāta likumā.