Rinkēvičs: Eiroatlantiskajā telpā galvenos draudus rada Krievija ar savu agresīvo uzvedību, kā arī starptautiskais terorisms

Jaunā alianses stratēģiskā koncepcija var kļūt par šīs desmitgades nozīmīgāko NATO politisko dokumentu, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš norāda, ka stratēģisko koncepciju ir plānots sagatavot līdz nākamajam NATO samitam, kura norise plānota 2022.gada Madridē. Pēc ministra paustā, stratēģiskās koncepcijas uzdevums ir sniegt globālās un Eiroatlantiskās drošības vides raksturojumu, draudu un apdraudējumu uzskaitījumu, piedāvāt kopīgu stratēģisko redzējumu un vēlamos NATO rīcības principus tuvākās desmitgades laikā.

Rinkēviča ieskatā, būtisku ieguldījumu sabiedroto konsultāciju procesā un NATO Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšanas diskusijā deva NATO ārlietu ministru sanāksme Rīgā šī gada beigās. Viņš norādīja, ka tieši Rīgā tika sāktas ministru līmeņa diskusijas par NATO stratēģisko koncepciju.

"Ir skaidri redzama sabiedroto griba kopīgi nostiprināt NATO kā pasaulē spēcīgākās militārās alianses lomu arī nākamajā desmitgadē. Eiroatlantiskajā telpā galvenos draudus joprojām rada Krievija ar savu agresīvo uzvedību, kā arī starptautiskais terorisms, kas ir pastāvīgs un vienlaicīgi mainīgas intensitātes apdraudējums, un kura izpausmēm var būt ilgtermiņa ietekme uz globālo drošību," pauž ārlietu ministrs.

Tāpat Rinkēvičs vērš uzmanību, ka papildu minētajam ir jānoformulē arī kopīga nostāja attiecībā uz Ķīnas lomas straujo pieaugumu gan ierastajās militārajās jomās, gan tehnoloģiju jomā, gan ņemot vērā Ķīnas aktīvās investīcijas kritiskajā infrastruktūrā.

Ārlietu ministrs norāda, ka, saglabājoties dinamiskai starptautiskajai drošības videi, koncepcijā jāparedz iespēja vēlāk identificēt jaunus, iepriekš neidentificētus apdraudējumus un draudus. Ņemot vērā šos apstākļus, Latvijas skatījumā koncepcijā ir jāsaglabā NATO aizsardzības un atturēšanas centrālā loma - NATO jābūt gatavai reaģēt uz jebkuru apdraudējumu un draudu.

"Līdz šim NATO ir sekmīgi adaptējusi savu aizsardzības un atturēšanas politiku, kam piemērs ir arī sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā, izvietojot NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kuru veido desmit sabiedroto valstis, tādējādi stiprinot Baltijas valstu aizsardzību un īstenojot Krievijas atturēšanu," ikgadējā ziņojumā akcentē Rinkēvičs.

Viņa ieskatā, šī adaptācija jāturpina, vienlaicīgi saglabājot elastību attiecībā uz drošības vides galveno parametru izmaiņām nākotnē. Baltkrievijas radītais hibrīdais apdraudējums NATO Austrumu flangā parāda, ka tas var vienlaikus skart vairākus sabiedrotos cieši saistītā procesā, tādēļ NATO tālāk jāattīsta spējas reaģēt koordinēti.

Ministrs vēsta, ka īpaša uzmanība līdz šim un arī turpmāk NATO stratēģiskās koncepcijas pārskatīšanas procesā tiks pievērsta sabiedroto politiskās vienotības un konsultāciju procesa stiprināšanai, kā arī nepieciešamībai veikt pilna spektra analīzi par īstenotajām NATO misijām nākotnē, un ja nepieciešams, arī misiju īstenošanas laikā, lai efektīvāk sasniegtu nospraustos mērķus un piesaistītu nepieciešamās NATO un partneru spējas.

Rinkēvičs skaidro, ka arvien nozīmīgāka kļūst klimata jautājumu integrēšana drošības politikā un tās instrumentos gan NATO kontekstā, gan arī šo aspektu iekļaušana Eiropas Savienības Kopējā ārējā un drošības, Kopējā drošības un aizsardzības politikā. 2022.gadā tiks izstrādāts NATO Klimata izmaiņu un drošības ziņojums, savukārt Kanāda ir pieņēmusi lēmumu veidot Klimata un drošības izcilības centru.