UNESCO lems par suitu kultūrtelpas iekļaušanu glābjamo vērtību sarakstā

Šodien Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā notiekošajā 4.UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas sesijā tiks lemts par suitu kultūrtelpas iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama tūlītēja saglabāšana.

Par to aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.

Kopā ar Latvijas pieteikto suitu kultūrtelpu tiks izskatīti arī četri pieteikumi no Ķīnas, trīs no Mongolijas un pa vienam no Francijas, Baltkrievijas, Vjetnamas, Mali un Kenijas.

Jau ziņots, ka par suitu kultūrtelpas iekļaušanu glābjamo vērtību sarakstā pozitīvu atzinumu snieguši vairāki UNESCO eksperti.

Egils Baka no fonda "Norvēģijas tradicionālās mūzikas un deju padome" atzinuma secinājumu daļā norādījis, ka suitu kultūrtelpu neapdraud kāda pēkšņa nelaime vai katastrofa, bet iedzīvotāju skaita samazināšanās un masu kultūras ietekme var būt tikpat postošs riska faktors.

Viņš uzskata, ka vissvarīgākais ir veicināt vecās un jaunās suitu paaudzes kontaktu, lai kultūras mantojuma glābšanas procesā iesaistītu jauniešus.

Pēc Bakas domām, ļoti bagātā suitu kultūras mantojuma atzīšana par īpašu vērtību vienlaikus kalpotu kā brīdinājuma signāls, ka nemateriālās kultūras mantojums ir uz iznīcības robežas arī citviet Eiropā, jo tam netiek sniegts pietiekams atbalsts caur valsts kultūrpolitiku, bet seno tradīciju ievērošana tiek uzskatīta par amatieru darbošanos.

Eksperts Kristofers Moslijs atzinis, ka suitu kultūrtelpa atbilst visiem nosacījumiem, lai to iekļautu glābjamo vērtību sarakstā. Kultūras mantojuma redzamākā daļa ir dialekts, kas vēl saglabājies, lai gan nav ticis iekļauts izglītības programmās, sieviešu burdona dziedāšana, Katoļu baznīcas un pirmskristietības tradīciju savdabīgs savijums, precīzi dokumentētas kāzu tradīcijas un īpaši krāšņie tautastērpi, kuru izgatavošana tiek pārņemta no paaudzes paaudzē.

Latvijā

Civilās aizsardzības plāns, kurā bija noteikts termiņš līdz 2025. gadam apzināt, remontēt un aprīkot gan esošās patvertnes, gan pielāgotās būves, pieņemts jau pērnā gada sākumā. Tomēr iedzīvotāju zināšanas par tuvumā esošām pieejamām patvertnēm krīzes situācijā arvien ir pieticīgas. Sabiedrībā pagaidām trūkst arī zināšanu par rīcību ārkārtas situācijās.

Svarīgākais