Rinkēvičs: Hibrīduzbrukums ir Lukašenko režīma atbilde uz ES nostāju par tā īstenotajiem brutālajiem pamatbrīvību pārkāpumiem

Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko režīma hibrīduzbrukums Eiropas Savienības (ES) un NATO austrumu robežai ir tā asimetriska atbilde uz ES principiālo nostāju jautājumā par režīma īstenotajiem brutālajiem cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumiem, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā ministrs skaidroja, ka Latvija kopā ar Poliju un Lietuvu ir izvērsusi aktīvu pretdarbību centieniem destabilizēt situāciju reģionā. Kopš krīzes sākuma ir regulāri informēti sabiedrotie gan ES, gan NATO, veidojot izpratni par hibrīdkara elementu īstenošanu pret ES un NATO.

Tā rezultātā, pēc Rinkēviča paustā, partneri, tostarp Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji un NATO ģenerālsekretārs, ir apliecinājuši savu solidaritāti un atbalstu visaugstākajā līmenī. NATO Ziemeļatlantijas padome ir izteikusi stingru nosodījumu Lukašenko režīma īstenotajām hibrīdajām aktivitātēm pret Latviju, Lietuvu un Poliju, atzīmējot, ka tā turpina monitorēt situācijas ietekmi uz alianses drošību. Ministrs norādīja, ka Latvija ir paudusi gatavību atbalstīt Poliju, ja tiks lūgts organizēt konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4.pantu.

"Esam aicinājuši ES pastiprināt spiedienu pret Lukašenko režīmu, veicot sankciju pakotnes tālāku paplašināšanu, kā rezultātā ES nolēma finansiāli sankcionēt Baltkrievijas nacionālo aviokompāniju "Belavia" un Sīrijas aviokompāniju "Cham Wings Airlines", cilvēku kontrabandā iesaistītās Baltkrievijas tūrisma firmas, kā arī Baltkrievijas amatpersonas, kuras piedalās mākslīgās migrācijas veicināšanā," skaidroja ārlietu ministrs.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija ir lūgusi ES sniegt praktisku atbalstu ārējās robežas pārvaldības stiprināšanā, un šīm vajadzībām Latvijai, Lietuvai un Polijai ir kopā piešķirti 200 miljoni eiro. Tāpat ES ir piešķīrusi līdzekļus līdz 3,5 miljonu eiro apmērā migrantu atpakaļnosūtīšanai uz to mītnes zemēm.

Pēc ministra paustā, Baltijas valstis un Polija ir uzrunājušas ANO augstākās amatpersonas, tostarp augsto komisāru bēgļu jautājumos, augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos un Starptautiskās migrācijas organizācijas vadītāju, skaidrojot izveidojušos situāciju uz robežas, lai veidotu izpratni par situācijas atšķirību no klasiskas migrācijas krīzes.

"Šīs organizācijas tika arī aicinātas aktīvāk ietekmēt Baltkrieviju, lai tā pildītu savas starptautiskās saistības un uzņemtos pilnu atbildību par tās teritorijā esošajiem migrantiem. Sadarbībā ar ES institūcijām ir notikušas intensīvas sarunas ar migrantu izcelsmes valsti Irāku, lai veicinātu migrantu atpakaļnosūtīšanu, kā arī ar migrācijas tranzītvalstīm, lai potenciālajiem migrantiem ierobežotu iespējas izmantot šīs valstis tranzītā nokļūšanai Baltkrievijā," atzīmēja Rinkēvičs.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas pienākums ir uzturēt ārējās robežas drošību. Latvija, apzinoties savas starptautiskās saistības un sarežģīto humāno situāciju, ievēro gan nacionālās drošības intereses, no vienas puses, gan humānus apsvērumus, tostarp savas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, no otras puses. Latvijas dienesti sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) sniedz humāno palīdzību nelaimē nonākušajiem trešo valstu pilsoņiem pie valsts robežas.

Tāpat, pēc ministra paustā, Latvija kopā ar partneriem iestājas par nepieciešamību pielāgot Šengenas robežu kodeksu situācijām, kad pret ES ārējām robežām tiek vērsts hibrīduzbrukums. Rinkēvičs akcentēja, ka arī ES migrācijas un patvēruma politikai nākotnē ir jāparedz diferencēta pieeja humanitāras krīzes radītiem izaicinājumiem un situācijām, kad migrācija tiek izmantota valstu ietekmēšanai ar hibrīda līdzekļiem. Ministrs apliecināja, ka turpmākajās diskusijās par migrācijas pārvaldību un patvēruma politiku Latvija iestāsies par attiecīgu risinājumu iestrādāšanu.

Ministrs norādīja, ka Latvijas, Lietuvas un Polijas koordinētās darbības rezultātā uz robežas gada beigās ir vērojama nosacīta situācijas stabilizēšanās, Baltkrievijas pusei pārvietojot lielāko daļu migrantu projām no robežas, kā arī organizējot nelielas migrantu daļas atgriešanos savā mītnes zemē. Tomēr, kā uzsvēra ministrs, šī attīstība nevar tikt vērtēta kā neatgriezeniska, jo situācija joprojām nav atrisināta.

"Vairāki tūkstoši migrantu joprojām atrodas Baltkrievijas teritorijā, turpinās to centieni nelegāli šķērsot robežu, un Lukašenko režīms neizrāda gatavību izbeigt savas destabilizējošās darbības. Latvija kopā ar partneriem turpinās konsekventi sargāt valsts un reizē arī ES ārējo robežu, kā arī pretoties un atspēkot jebkuras citas hibrīduzbrukuma izpausmes līdz to pilnīgai novēršanai," pauda ārlietu ministrs.

Ikgadējā ziņojumā Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka uz hibrīduzbrukuma attīstības fona Krievija pauda atbalstu Lukašenko režīmam, vainojot krīzes izraisīšanā ES un draudot "adekvāti" atbildēt uz Rietumu "militārajām provokācijām". Hibrīdkrīzes laikā īstenotie Krievijas stratēģisko bumbvedēju pārlidojumi virs Baltkrievijas teritorijas un gada laikā atkārtotā karaspēka koncentrācija Ukrainas pierobežā vēlreiz apliecina Krievijas vēlmi uzturēt pastāvīgu spriedzi NATO austrumu flangā, par ko ir arī izteicies Krievijas prezidents, norādīja ārlietu ministrs.

"Lukašenko režīma organizētais hibrīduzbrukums izriet no tā neleģitīmās būtības. Tiek izmantoti jebkuri līdzekļi, lai panāktu ES piekāpšanos un režīma leģitimitātes atzīšanu. Baltkrievijā turpinās politiskā krīze, tālāka cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošana. Opozīcijas, pilsonisko aktīvistu un neatkarīgo mediju viedokļi tiek apklusināti ar vardarbīgām metodēm. Spēka struktūras un tiesas nesodīti īsteno režīma politiskos uzstādījumus," skaidroja Rinkēvičs.

Viņa ieskatā, bezprecedenta gadījums bija Baltkrievijas varas iestāžu veiktā pasažieru lidmašīnas faktiska nolaupīšana, inscenējot terorisma draudus un veicot žurnālista un pilsoniskās sabiedrības aktīvista Romāna Protaseviča un Sofijas Sapegas aizturēšanu. Latvija ir nosodījusi represijas pret pilsonisko sabiedrību un masu medijiem, kā arī atbalsta Baltkrievijas sabiedrības demokrātijas centienus un iestājas par jaunu, brīvu, godīgu un atklātu vēlēšanu organizēšanu atbilstoši starptautiskajiem vēlēšanu standartiem.

Ministrs norādīja, ka 2021.gadā Latvija turpināja sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, sadarbībā ar Latvijas NVO, nodrošinot psiholoģisku un praktisku palīdzību no represijām cietušajiem Baltkrievijas žurnālistiem un pilsoniskajiem aktīvistiem. Pēc Rinkēviča paustā, Latvijas pilsoniskā sabiedrība plašā mērogā iesaistījās šajā procesā, tostarp veidojot brīvprātīgo kustību. Plānots, ka arī nākamgad Ārlietu ministrija turpinās sniegt praktisku atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem masu medijiem atbilstoši viņu izteiktajām vajadzībām ar granta projektu konkursa palīdzību.

Rinkēvičs arīdzan skaidroja, ka Latvija kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem ES ir konsekventi aicinājusi ES stingri reaģēt uz Baltkrievijas īstenotajiem starptautisko tiesību normu un cilvēktiesību pārkāpumiem, prasot kāpināt sankciju spiedienu. Kopumā ir pieņemtas jau piecas sankciju kārtas, ieviestas individuālas sankcijas pret 183 Baltkrievijas atbildīgajām amatpersonām un uzņēmējiem, kā arī pret 26 juridiskām personām.

Tāpat ir noteiktas sankcijas pret vairākām Baltkrievijas ekonomikas nozarēm - aizliegts tieši vai netieši pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt aprīkojumu, tehnoloģijas vai programmatūru, ko paredzēts izmantot interneta un telefonsakaru uzraudzībā un pārtveršanā, kā arī divējāda pielietojuma preces un tehnoloģijas. Tirdzniecības ierobežojumi ir noteikti attiecībā uz naftas produktiem, kālija hlorīdu un precēm, ko izmanto tabakas izstrādājumu ražošanai. Vienlaikus ir ierobežota Baltkrievijas piekļuve ES kapitāla tirgiem un aizliegts sniegt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus Baltkrievijas valdībai un Baltkrievijas valsts struktūrām un aģentūrām.

Savukārt Eiropas Investīciju banka ir pārtraukusi veikt maksājumus saskaņā ar spēkā esošiem līgumiem attiecībā uz publiskā sektora projektiem un spēkā esošiem tehniskās palīdzības pakalpojumu līgumiem. Ministrs norādīja, ka Latvija ir noteikusi arī nacionālos ierobežojošos pasākumus pret 277 Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par represijām pret masu medijiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kā arī ir līdzatbildīgas par iepriekšējo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

"Baltkrievijas režīms ir neproporcionāli reaģējis uz Latvijas izrādīto solidaritāti un atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, pieprasot, lai Latvijas vēstnieks un vēstniecības darbinieki pamestu Baltkrieviju. Latvija, ievērojot diplomātisko praksi, ir atbildējusi ar simetrisku soli attiecībā uz Baltkrievijas vēstniecības personālu Latvijā," atzīmēja ministrs.