Datu valsts inspekcija (DVI) jau 2008.gadā saņēmusi sūdzību par ASV vēstniecības Rīgā veikto personas datu apstrādi, izmantojot videonovērošanas kameras. Nesen par šādu praksi varasiestādēm norādīja arī žurnālists Lato Lapsa.
Kā aģentūra LETA uzzināja Zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojā, izmeklējot kādu kukuļošanas lietu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2006.gada sākumā vērsies ASV vēstniecībā, darot tai zināmu, ka izmeklētājiem nepieciešami aptuveni 20 dienu seni ieraksti, kas iegūti no vēstniecības teritorijā izvietotajām videokamerām Reimersa ielas pusē.
Mēnesi vēlāk KNAB no vēstniecības Reģionālā drošības biroja amatpersonas saņēmis atbildes vēstuli ar tai pievienotu kompaktdisku, kurā iekopēts izmeklētājiem nepieciešamais veideomateriāls. Tas iegūts, izmantojot digitālo videoierakstu sistēmu "Intellex".
Interneta resursos publiski pieejamā informācija liecina, ka "Intellex" sistēmas var būt aprīkotas ar rīkiem, kas ļauj viegli pārvaldīt uzfilmēto videomateriālu, piemēram, atlasot arhīvā uzkrāto informāciju pēc objektu kustības ātruma, virziena vai citiem parametriem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vārpiņa biroja advokāts Andrejs Elksniņš, no ASV vēstniecības saņemtā kompaktdiska saturu KNAB vēlāk izmantojis, lai pierādītu aizdomās turamo personu vainu minētajā kukuļošanas kriminālprocesā. 2007.gada rudenī pirmās instances tiesa šīs personas atzinusi par vainīgām un sodījusi ar reālu brīvības atņemšanu.
No tā izriet, ka gan KNAB, gan prokuratūras, gan tiesas rīcībā jau toreiz bijusi informācija par ASV vēstniecības veikto videonovērošanu un personas datu apstrādi, un neko prettiesisku vēstniecības darbībā šīs institūcijas nav saskatījušas, uzsvēra Elksniņš.
Pēc tam, 2008.gada sākumā, viens no apsūdzētajiem vērsies ar sūdzību DVI. Viņš norādījis, ka, izskatot konkrēto kukuļošanas krimināllietu, tiesa kā pierādījumus izmantojusi personas datus, kas iegūti, izmantojot DVI nereģistrētas datu apstrādes sistēmas. Sūdzības iesniedzējs lūdzis inspekciju sākt par minēto faktu administratīvo lietvedību.
Atbildes vēstulē sūdzības iesniedzējam DVI 2008.gada pavasarī norādījusi, ka videonovērošana ASV vēstniecības teritorijā, neraugoties objekta faktisko adresi Latvijā, ir jāveic saskaņā ar ASV nacionālajiem likumiem, jo uz diplomātiskajām pārstāvniecībām ir attiecināms eksteritorialitātes princips. Līdz ar to DVI neesot kompetenta vērtēt ASV vēstniecības Latvijā veiktās videonovērošanas atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam.
Kā ziņots, bažās par to, ka ASV vēstniecība Rīgā bez nepieciešamās atļaujas nodarbojas ar Latvijas iedzīvotāju personas datu apstrādi, sistematizēšanu un nosūtīšanu uzkrāšanai ārpus Latvijas, tiesībsargājošajās iestādēs nesen vērsās arī žurnālists Lato Lapsa. Viņš savu iesniegumu bija adresējis prokuratūrai, kura to pārsūtīja DVI, savukārt DVI tagad to pārsūtījusi Drošības policijai.
Tikmēr ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere šonedēļ, tiekoties ar Latvijas tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu ("Vienotība"), apgalvoja, ka pie vēstniecības ēkas izvietotās videokameras nav uzstādītas ar mērķi ievākt kādu specifisku informāciju, bet gan, lai rūpētos par vēstniecības, tās darbinieku un apmeklētāju drošību, jo ASV vēstniecībām daudzviet pasaulē notikuši uzbrukumi.