Arvien pieaug agresija pret apsargiem dažādās publiskās vietās
Pēdējā laikā dažādi provokatori pret apsargiem tirdzniecības centros un dažādās citās publiskās vietās kļuvuši īpaši aktīvi, atzīst apsardzes kompānijas SIA "Koblenz drošība" valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.
Viņš sacīja, ka pašreiz dažāda veida iedzīvotāju konflikti ar apsardzes kompāniju darbiniekiem ir bieži, pat daudz biežāki nekā pirms Covid-19 sertifikātu ieviešanas.
"Bieži ir konflikti vai pārmetumi par to, ka pieaugušais ar sertifikātu nevar ņemt līdzi veikalā bērnu no 12 gadiem bez sertifikāta," stāstīja Terinks. Tāpat esot pārmetumi par to, ja netiek ielaists bērns, kuram ir sertifikāts, bet viņam nav personas apliecinoša dokumenta.
Arī personas, kuras kā personas apliecinošu dokumentu gribējušas izmantot nevis pasi vai ID, bet autovadītāja apliecību vai kādu citu dokumentu, ir bijušas daudz, atzina Terinks.
"Bieži mēģina ieiet personas, kam ir saņemta tikai viena vakcīna, tātad sertifikāts vēl nav derīgs, bet persona cenšas pārliecināt par to, ka ir vakcinēta. Ir arī mēģinājumi rādīt analīžu rezultātus, paštestu rezultātus un visu ko citu. Un pēc saņemta atteikuma ielaist, daļa no cilvēkiem tad kļūst agresīvi un skaļi pauž emocijas - apsaukā apsargus, veikalu vai valdību," stāstīja "Koblenz drošība" vadītājs.
Pēc viņa teiktā, parasti pretenzijas aprobežojas ar vārdiskiem apvainojumiem, sūdzību rakstīšanu veikaliem vai apsardzes vadībai, bet notiek arī konflikti pat ar spēka pielietošanu, ir bijuši uzbrukumi gan apsargiem gan veikala personālam.
Esot arī atsevišķa iedzīvotāju kategorija, ko Terinks nodēvēja par "veiklajiem viltniekiem". "Tie kas cenšas uz ātrumu vai ar viltu iekļūt telpās: Ieskriet telpā un nozust starp veikalu plauktiem, ieiet pa dienesta ieejām, izlikties par piegādātāju vai veikala darbinieku, izspraukties cauri rindai, apiet kaut kādas barjeras vai norobežojumus un tamlīdzīgi," atklāja Terinks.
Tāpat pēdējā laikā īpaši aktīvi esot kļuvuši dažādi provokatori. Starp viņiem esot gan Covid-19 noliedzēji un vakcinācijas pretinieki, gan arī tādi, kas sociālajos tīklos saskatījušies, visbiežāk, Krievijā filmētus video, kuros persona filmē video un provocē veikala personālu un apsardzes darbiniekus. "Šādas personas filmē video vai arī sociālo tīklu tiešraidē dodas iekšā veikalos un speciāli izraisa konfliktu, pēc tam pauž apvainojumus vai protestus, vai arī vienkārši cenšas izrādīties," stāstīja Terinks.
Kompānijas vadītājs uzsvēra, ka "Koblenz drošība" apmāca savus apsardzes darbiniekus, kā nepakļauties provokācijām un risināt konfliktus mierīgi. "Tajā pat laikā arī mācām darbiniekus, ka "Koblenz drošība" apsardzes darbinieka cieņu aizskart nedrīkst, un personīgi apvainojumi vai uzbrukumi var netikt atstāti bez ievērības," skaidroja Terinks, aicinot iedzīvotājus būt saprotošiem, apsardzes darbiniekiem pildot viņu darba pienākumus.
Tikmēr apsardzes kompānijas "Grifs AG" Apsardzes departamenta direktors Guntis Pastors atzina, ka konfliktsituācijas, kad tirdzniecības vietā grib tikt iekšā persona bez Covid-19 sertifikāta, veidojas katru dienu vairākas reizes dienā. "Pašos pirmsākumos, kad uzsākām sertifikātu pārbaudes, konfliktsituāciju bija ļoti daudz, bet tagad jau ir samazinājies, jo cilvēki pierada, kur drīkst iet ar sertifikātiem un kur nē," sacīja Pastors.
Tāpat esot arī gadījumi, kad personas tirdzniecības vietās grib tikt ar, iespējams, ne savu sertifikātu. "Piemēram, uzrāda sertifikātu, kurā personas dati nesakrīt ar tiem, kas ir redzami personu apliecinošos dokumentos, pase, ID karte. Persona netiek ielaista objektā un pabrīdināta, ka šādā veidā nedrīkst mānīties," stāstīja Pastors.
Esot bijuši arī gadījumi, kad persona uzrāda tikai sertifikātu, bet neuzrāda atbilstošo personas apliecinošo dokumentu, izliekoties, ka tas aizmirsts mājās.
Jau vēstīts, ka no 15.novembra lielajos tirdzniecības centros, kā arī veikalos, kas nav pirmās nepieciešamības preču veikali, var ienākt tikai iedzīvotāji ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas Covid-19 sertifikātu. Savukārt laikā no 11.oktobra līdz 21.oktobrim lielie tirdzniecības centri strādāja daļēji "zaļajā", daļēji "sarkanajā" režīmā, personām bez sertifikāta ļaujot apmeklēt tikai pirmās nepieciešamības preču veikalus, bet mazās tirdzniecības vietas, kas nebija pirmās nepieciešamības preču veikali, varēja strādāt tikai "zaļajā režīmā". No 21.oktobra līdz 15.novembrim atvērti bija tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, kuru apmeklēšanai sertifikāts nebija vajadzīgs.