No lūšu medību aizlieguma cietīs zinātne un sabiedrība, komentējot Valsts meža dienesta (VMD) paziņojumu par lūšu medību atļauju neizsniegšanu šajā medību sezonā, sacīja Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis
"Žēl. Domāju, ka lūšu populācija no šī neiegūs," atzina Baumanis, piebilstot, ka līdz ar medību aizliegumu nenotiks dzīvnieku zinātniskā izpēte un samazināsies arī sabiedrības interese par lūšu populāciju Latvijā.
Viņš arī skaidroja, ka lēmums aizliegt lūšu medības ir lielākoties juridisks lēmums, kas pieņemts saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteikto direktīvu izpildi. "Šeit nav sakara ar lūšu populācijas stāvokli. Līdz šim dzīvnieku apsaimniekošana bijusi pareiza," komentēja savienības vadītājs.
Tāpat LMS valdes priekšsēdētājs minēja, ka šis lēmums pierāda ES likumdošanas smagnējumu, proti, Eiropas neiedziļināšanos konkrēto valstu situācijā. Vienlaikus Baumanis pauda nožēlu, ka lūšu jautājums netika atrunāts jau Latvijai stājoties ES.
Arī Saeimas deputāts, mednieks Ēriks Pucens (R) pauda, ka lēmums neizsniegt lūšu medību atļaujas šajā sezonā vērtējams kā nepārdomāta rīcība un, ja tiks noteikts ilglaicīgs aizliegums, būs jāvēro, vai tas nesamazinās stirnu un zaķu populāciju.
Politiķis vērsa uzmanību, ka lūši Latvijā tiek medīti jau sen un ka lūšu skaitīšana parādīja, ka viņi spēj sevi atražot un paliek nemainīgā skaitā. Ja tiks noteikts ilglaicīgs lūšu medību aizliegums, tad zinātnieki un iedzīvotāji varēs vērot izmaiņas dabā, jo šādā situācijā varētu samazināties stirnu un zaķu populācija, norādīja Pucens.
Deputāts skaidroja, ka šādas izmaiņas var gaidīt, jo lūsim Latvijā neesot dabisko ienaidnieku, tāpat katru reizi dzīvniekam vajagot svaigu ēdienu, piemēram, šodien noķertu stirnu lūsis nākamajā dienā vairs neēdīšot. Parlamentārietis pieļāva, ka pie šādas kārtības lūši arī var kļūt drošāki un nākt iekšā māju pagalmos laukos.
Pucens pieļauj, ka ierobežojumi lūšu medībām saistīti ar valsts neizdarību pagātnē vēl pirms 13.Saeimas sasaukuma, kad Eiropas Komisijai netika izskaidrots, kāpēc mums ir atšķirīga situācija ar lūšiem un kāpēc tie nebūtu jāiekļauj nemedījamo dzīvnieku sarakstā.
Deputāts pauda bažas, ka šis ierobežojums nākotnē tikšot attiecināts uz vilkiem, kuri jau tagad uzbrūk liellopiem ganāmpulkos.
Pucens pieļāva, ka šo situāciju ar mednieku organizācijām varētu pārrunāt ar medību jautājumiem saistīto Saeimas deputātu grupa, taču politiķis norādīja, ka ES līmenī izmaiņas panākt var tikai ilgākā laikā.
Tikmēr lūšu medību aizlieguma iniciators Jānis Vinters norādīja, ka kopumā ir apmierināts ar VMD lēmumu, kas ir solis tuvāk iniciatīvas mērķim - panākt lūšu medību aizliegumu Latvijā.
Viņš gan atzina, ka lēmums lielākoties ir balstīts ES prasību īstenošanā, taču nākotnē būtisku uzmanību vajadzētu vērst arī lūšu populācijas izpētes jautājumiem. Vinters skaidroja, ka līdzšinējā lūšu izpēte ir novecojusi un neliecina par patieso populācijas stāvokli, jo pētīti tiek tikai nomedītie dzīvnieki.
"Nomedītie dzīvnieki liecina par to, kādi un cik viņi ir bijuši, taču neko nepasaka par populācijas apmēru," piebilda Vinters.
Līdztekus viņš atzīmēja, ka arī VMD un Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki iepriekš atzinuši, ka kopumā lūšu populāciju iespējams pētīt arī ar neinvazīvām metodēm. Turklāt, pēc viņa paustā, iepriekš atbildīgās institūcijas norādījušas, ka lūšu monitoringam tiks piešķirti arī papildus līdzekļi.
Vinters un otrs iniciatīvas autors - Mareks Vilkins - sola arī turpmāk sekot līdzi notikumu attīstībai. "Aicinu arī medniekus pierādīt, ka viņi ir daļa Latvijas dabas," sacīja Vinters, piebilstot, ka mednieki aicināti nenodarboties ar malumedībām.
Latvijā nepastāv risks, ka bez medībām lūšu skaits varētu kritiski palielināties un tādējādi apdraudēt citus savvaļas dzīvniekus, šādu vērtējumu sniedza Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Lūsim iepriekš bija noteikts statuss īpaši aizsargājama suga ar ierobežotu izmantošanu, dodot iespēju valstī noteikt medību kvotas. Taču saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesu praksi, šis statuss ir jāmaina uz īpaši aizsargājamu sugu, tāpēc pašlaik izstrādē ir Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Līdz ar noteikumu grozījumiem un jauno statusu lūšu ieguvei vairs netiks noteiktas kvotas, bet gan būs nepieciešama īpaša atļauja izņēmuma kārtā konkrēta indivīda ieguvei. Līdzīgi kā ar citām īpaši aizsargājamajam sugām arī lūšu ieguvei atļaujas izsniegs DAP.
DAP pārstāve skaidro, ka lūši ir pašregulējoša suga, tas nozīmē, ka lūši paši kontrolē savu daudzumu noteiktā teritorijā, neļaujot pārsniegt noteiktu lūšu skaitu. Līdz ar to nepastāv risks, ka bez medībām lūšu skaits varētu kritiski palielināties un tādējādi apdraudēt citus savvaļas dzīvniekus. Arī cilvēkus lūši neapdraud. Lūsis medī līdzīgi kā to dara mājas kaķis - medījumam pielavās vai arī uzklūp no slēpņa. Uzskats, ka lūsis upurim uzbrūk no koka un metas uz spranda, ir aplams, bet plaši izplatīts mīts
Jau ziņots, ka VMD šajā medību sezonā neizsniegs lūšu medību atļaujas, jo Eirāzijas lūsi (Lynx lynx) plānots iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Dienestā skaidro, ka VMD ir medības uzraugošā iestāde, kuras kompetencē ir limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšana. Medību noteikumi noteic, ka lūši ir limitētie medījamie dzīvnieki, un VMD katru medību sezonu ir jānosaka šo dzīvnieku pieļaujamais nomedīšanas apjoms.
Tomēr Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu plānots veikt grozījumus, un Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) tiks noteikts kā īpaši aizsargājama suga. Tādēļ VMD šajā medību sezonā vairs nenoteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjomu un līdz ar to arī neizsniegs lūšu medību atļaujas.
Lēmums pieņemts pēc sarunas ar pārstāvjiem no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvaldes, kuras kompetencē ir īpaši aizsargājamo sugu uzraudzība.
2021./2022.gada medību sezonā pēc VMD vērtējuma Latvijā ir ap 1400 lūšu. Iepriekšējā sezonā novērtētais lūšu skaits bijis ap 1300. Pēc VMD rīcībā esošajiem datiem lūšu populācija pašlaik novērtējama kā stabila ar viegli augšupejošu tendenci, ko apliecina dati par populācijas izplatību.
