Krievijas amatpersonu retorika liecina par augsnes gatavošanu savu interešu aizstāvībai un iespējamu militāru konfliktu Ukrainas teritorijā. Savukārt indikāciju par iespējamu konfliktu Latvijas teritorijā nav, un Krievija arī nepretendē uz lielāku ietekmi ietekme NATO valstīs, intervijā Latvijas Radio norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Rajevs atzina, ka Krievijas retorika un rīcība un rietumvalstu atbildes liecina par to, ka situācija varētu nonākt līdz atklātam militāram konfliktam. “Tas konflikts, ja tas, iespējams, notiks, būs Ukrainas teritorijā. Tas nenotiks pie mums. Tāpēc nevajag mūsu vienību kaujas gatavību paaugstināšanu sakarā ar to, ka jebkādi konflikti varētu notikt šeit,” sacīja Rajevs.
Viņaprāt, Latvijas palīdzība Ukrainai aprobežosies ar nemilitāru atbalstu. “Jo militāri - nedomāju, ka esam spējīgi aizsūtīt vienību vai kādus spēkus, kas būtiski palīdzētu Ukrainai atvairīt iespējamu Krievijas uzbrukumu. Mums nav tādu ieroču sistēmu, kuras būtiski palīdzētu Ukrainai vai kuru viņiem iztrūkst,” norādīja Rajevs.
Neesot skaidra arī NATO rīcība bruņota konflikta gadījumā, jo Ukraina nav NATO dalībvalsts.
Pašlaik neesot indikāciju par militāru konfliktu Latvijas teritorijā. Vienlaikus Rajevs norādīja uz Krievijas amatpersonu izteikumiem, kas rada bažas: “Domāju, ka Krievija gatavo augsni savu interešu aizstāvībai, tajā skaitā ar militāriem līdzekļiem.”
Rajevs vērsa uzmanību uz to, ka Krievija savās prasībās Rietumiem neuzdrošinās skart jautājumu par tagadējo NATO valstu palikšanu aliansē. “Viņi nepretendē uz to, ka viņiem būs lielāka ietekme NATO valstīs,” viņš piebilda.
Eksperta ieskatā Baltijas valstis var paļauties uz NATO.
Avots:lsm.lv
