Sabiedriskā sektora loma energoefektivitātē ir ārkārtīgi nozīmīga, jo tā publiskie iepirkumi veido ievērojamu iepirkumu daļu. Ja publiskajos iepirkumos kā vienu no svarīgākajiem iepirkuma atlases kritērijiem izmantos energoefektivitāti, tas kalpotu kā labas prakses piemērs pārējiem pakalpojumu un preču iepircējiem, kā arī motivētu pakalpojumu un preču piegādātājus izvēlēties energoefektīvus risinājumus.
Tā šodien notikušajā Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmes diskusijā par stratēģijas projektu "ES 2020" sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā.
Tāpat Kampars uzsvēra: lai sasniegtu "ES 2020" mērķus, jāturpina attīstīt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projekti, jāplāno investīcijas infrastruktūrā, jāizveido efektīvi funkcionējošs iekšējais enerģijas tirgus un jāintegrē izolētie reģioni, kā arī jāattīsta droša kodolenerģija, jo tai ir liela loma oglekļa izmešu samazināšanas mērķa sasniegšanā.
Latvija arī atzinīgi novērtējusi Eiropas Komisijas (EK) iesaistīšanos un atbalstu Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna projektā.
Diskutējot par nepieciešamajiem resursiem enerģētikas jomas attīstībai, Kampars norādīja, ka ļoti nozīmīgi finanšu resursu efektīvai plānošanai un sadalei būs gaidāmais EK priekšlikums par jauno enerģētikas infrastruktūras instrumentu, ar kuru plānots aizstāt Trans-Eiropas enerģētikas tīklu instrumentu un kuru plānots publiskot 2011.gadā.
Tāpat enerģētikas nozares ministri padomes sanāksmē apsprieda prezidējošās valsts - Beļģijas - sagatavotos secinājumus par enerģijas patērētāju aizsardzības jautājumiem. Latvija uzskata, ka patērētāju tiesību ievērošana un to aizsardzība ir ļoti būtiska, īpaši ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus un arī izvirzītos Eiropas mēroga mērķus 2020.gadam energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā.
Latvija uzskata, ka ir būtiski paredzēt pasākumus patērētājiem, atbalstot un informējot viņus par iespējām gūt maksimālu labumu no Eiropas enerģētikas politikas, kas vērsta uz zaļās enerģijas izmantošanu. Tāpēc paši nozīmīgi ir turpināt informēt un atbalstīt iedzīvotājus ēku siltināšanas pasākumos, jo tādējādi tiek uzlaboti katras mājsaimniecības dzīves apstākļi un taupīti izdevumi par enerģiju.
Ministrs arī uzsvēra Latvijas nostāju, ka liela nozīme ir jāpievērš pakalpojumu kvalitātei, kam būtu jākļūst par būtisku elektroenerģijas uzņēmumu atbildību.
Savukārt vakar Kampars kopā ar Baltijas un Polijas kolēģiem Briselē tikās ar Eiropas enerģētikas komisāru Ginteru Otingeru, kurš atzinīgi novērtēja progresu vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidē, virzību uz tā integrāciju kopējā ES enerģētikas tirgū un attīstību projektos par starpsavienojumu veidošanu ar Poliju un Somiju. Tiekoties ar Otingeru, Baltijas valstu ministri arī apliecinājuši apņemšanos izstrādāt vienotus tirgus principus sadarbībai ar valstīm ārpus Eiropas ekonomiskās zonas.