Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus paudis nožēlu, ka Dienvidkorejas enerģētikas uzņēmums "Korea Electric Power Corp." (KEPCO) nolēmis atsaukt savu kandidatūru uz Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecību, bet vienlaikus norādījis, ka Viļņa var turpināt sarunas arī ar citiem potenciālajiem pretendentiem. Viņaprāt, korejiešu aiziešana nenozīmē visa projekta sabrukumu.
Kā ziņots, Lietuvas enerģētikas ministra vietnieks Roms Šveds piektdien pavēstīja, ka šā projekta īstenošana kļuvusi apdraudēta, jo KEPCO savu kandidatūru atsauc, bet otrs labākais pretendents ticis noraidīts - tā piedāvājums atzīts par nepietiekamu. Līdz ar to projekts, ko paredzēts īstenot ar Latvijas, Igaunijas un Polijas līdzdalību, šobrīd palicis bez stratēģiskā investora.
Lietuvas amatpersonas un eksperti neslēpj, ka šī vēsts viņus pārsteigusi. Izskanējušas gan aizdomas, ka šāds pavērsiens skaidrojams ar Krievijas iejaukšanos, gan aicinājumi apdomāt, vai patlaban Lietuvai vispār vērts atļauties šādu objektu.
Novembra vidū laikraksts "Verslo žinios" rakstīja, ka no pieciem potenciālajiem pretendentiem uz stratēģiskā investora lomu palikuši divi. KEPCO 17.novembrī publiski apliecināja savu dalību, un saskaņā ar ziņām no neoficiāliem avotiem otra pretendente varēja būt "Electricite de France", taču Francijas kompānija savu dalību nesen noliedza.
Seima Atomenerģētikas komisijas priekšsēdētājs Roks Žilinsks izteicis pieņēmumu, ka korejiešu atteikums varētu būt skaidrojams ar Krievijas iejaukšanos. "Man bija ziņas, ka kaimiņvalsts Krievija ar šantāžu un piedāvājumiem atvīlusi no Lietuvas projekta citus potenciālos investorus," viņš atzinis.
Līdzīgas apsūdzības Maskavai pirms neilga laika izteica arī Kubiļus, norādot, ka Kremļa amatpersonas apmeklējušas vairākas Eiropas valstis nolūkā atrunāt potenciālos investorus no dalības Lietuvas AES projektā.
Tagad premjerministrs atteicies komentēt šos izteikumus, vienīgi norādījis uz "dažām interesantām sakritībām datos un citām līdzīgām lietām", bet piebildis, ka to analīzi viņš vēlētos atstāt politikas ekspertu ziņā.
Kā pastāstījis Žilinsks, viņš pagājušajā nedēļā enerģētikas konferencē Kaļiņingradā saņēmis no Krievijas energokompānijas "Inter RAO ES" pārstāvjiem signālus, ka korejieši ved ar viņiem sarunas un meklē veidu, kā "pieklājīgā ceļā aiziet no Lietuvas".
Viņaprāt, KEPCO tiek mēģināts pārvilināt ne vien uz Kaļiņingradu, kur Krievija sākusi celt savu AES, bet arī uz Baltkrieviju, kura arī iecerējusi būvēt savu kodolspēkstaciju. Abi šie objekti, starp citu, taps netālu no Lietuvas robežas.
Kā spriedis Žilinsks, "kaļiņingradiešiem nebūs, kam pārdot lieko elektroenerģiju, tādēļ viņi gribētu to piedāvāt Baltijas, Skandināvijas un Polijas tirgos un nav ieinteresēti, lai šīm valstīm būtu savas jaudas".
Tomēr Atomenerģētikas komisijas vadītājs aicinājis nenolaist rokas. "Vēl mēs varam risināt tiešas sarunas ar citiem potenciālajiem investoriem, kurus Krievija, iespējams, piekrāpusi un kuri atkal klaudzina pie mūsu durvīm. No projekta neatsakās arī mūsu reģionālās partneres - Igaunija, Latvija un Polija," sacījis Žilinsks.
Pēc viņa teiktā, arī Lietuvai pašai "vēl jāpilda savi mājasdarbi" - jāuzlabo investīciju vide un kodoldrošības regulēšana, jāgādā par kopīga Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus veidošanu un jo īpaši - par starpsavienojumiem ar Skandināvijas un Polijas energosistēmām.
Tikmēr ekonomikas eksperts, "DnB Nord" galvenais analītiķis Rimants Rudzkis, kas pret šo projektu allaž izturējies visai skeptiski, paudis viedokli, ka Lietuvai jaunā ziņa dod labu iemeslu "tieši tagad apstāties un rūpīgi pārdomāt, vai tai vispār vajadzīga šāda spēkstacija, kas prasīs lielus izdevumus no valsts budžeta".
Viņaprāt, valsts tikai iegūtu, ja projektu uz dažiem gadiem atliktu un šai laikā veiktu rūpīgu situācijas analīzi.
Pirms pāris nedēļām Rudzkis jau izteicās, ka Lietuva riskē, grūtā ekonomiskajā situācijā apņemdamās būvēt jauno AES, jo šāds objekts netop ātri, bet pa to laiku pasaules enerģētikā daudz kas var mainīties.
Šoreiz viņš paudis viedokli, ka Lietuvas Enerģētikas ministrijas deklarētie plāni uzcelt jauno AES līdz 2020.gadam ir pārlieku optimistiski un Lietuvas finansiālās iespējas - pārāk vājas.
"Lai gan Lietuvai nāktos segt tikai kādu trešo līdz ceturto daļu spēkstacijas celtniecības, tie tomēr būtu četri pieci miljardi litu (816 miljoni-1,02 miljardi latu) un tas būtu jādara ap 2013.-2014.gadu, kad Lietuvas ekonomikā grūtie laiki vēl nebūs pārvarēti. Tad būs jāsamazina budžeta deficīts līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, (..) un sociālos maksājumus apcirpt nevarēsim, jo jau tagad esam vieni no trūcīgākajiem Eiropas Savienībā, bet AES prasīs ļoti lielus resursus," sacījis analītiķis.
Viņaprāt, Lietuvai AES nav vajadzīga arī tāpēc, ka liels elektroenerģijas patēriņa pieaugums līdz 2020.gadam nav paredzēts - jo īpaši tādēļ, ka kaimiņvalstis jau īsteno vērienīgus kodolspēkstaciju projektus.
"Mums ir visas iespējas pirkt no kaimiņvalstīm un iegūt lētu elektroenerģiju bez jebkādas savas AES," norādījis eksperts.
Kā piektdien pastāstīja Šveds, KEPCO pārstāvji vairākkārt apmeklējuši Lietuvu un pabijuši izvēlētajā būvlaukumu vietā, kā arī tikušies ar reģionālajiem partneriem. Tad komisija viņus lūgusi precizēt saistošo piedāvājumu, bet divas nedēļas vēlāk korejieši to atsaukuši. Lietuva nekavējoties rīkojusi sarunas ar kompānijas vadību un ekspertiem, bet premjers nosūtījis vēstuli Dienvidkorejas prezidentam, tomēr pretendentu domas nav mainījušās.
Enerģētikas ministra vietnieks norādījis, ka pēc konsultācijām ar reģionālajiem partneriem un Eiropas Komisiju (EK) tiks sāktas tiešas sarunas par stratēģiskā investora izvēli tieši ar tādiem pašiem noteikumiem kā minētais konkurss.