Latvijas drošības pamatā ir stipras transatlantiskās attiecības, savukārt cieša sadarbība ar Kanādu ir neatņemama transatlantisko attiecību sastāvdaļa, norādīja jaunais Latvijas vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš.
Vēstnieks uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikas divi galvenie uzdevumi ir stiprināt drošību un veicināt ekonomiskās attiecības. Viņš iecerējis savas diplomātiskās kadences Kanādā laikā lielu uzmanību pievērst drošības un aizsardzības sadarbības stiprināšanai ar Latviju, reģiona un alianses drošības vārdā.
"Mūsu interesēs būtu Kanādas ilgtermiņa dalība NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā ietvarnācijas kapacitātē. Jāatzīmē, ka Kanāda ir nodrošinājusi NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, piedalās NATO spēku integrācijas vienības štābā, kā arī ir pārstāvēta NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā Rīgā. Līdzšinējo Kanādas klātbūtni Latvijā vērtējam ļoti augstu. To būtu svarīgi turpināt," pauda vēstnieks.
Kā nākamo sava darba prioritāti Ozoliņš ir izvirzījis arī ekonomiskās sadarbības stiprināšanu. Pēc viņa paustā, lai arī abām valstīm lielākie tirdzniecības partneri ir ģeogrāfiski tuvākie kaimiņi, vienmēr pastāv iespēja paplašināt tirdznieciskos sakarus.
Vēstnieks arī norādīja, ka abu valstu sadarbībai ir lieliski piemēri - aviosabiedrības "airBaltic" flotes pilnīga nomaiņa ar Kanādā ražotām jaunās paaudzes "Airbus" lidmašīnām. Savukārt Latvijas jaunuzņēmums "Printful" ir atvēris ražotni Kanādā, kur sadarbojas ar Kanādas e-komercijas uzņēmumu "Shopify".
"Divpusējā tirdzniecībā pastāv vairāki pozitīvi faktori, kas var veicināt Latvijas eksporta pieaugumu nākotnē. Pirmkārt, ir daudz Latvijas kompāniju, kurām ir tirdzniecības sakari ar Kanādu. Otrkārt, eksporta preču klāstā ir salīdzinoši liela preču dažādība. Treškārt, eksportējam augstas kvalitātes un pievienotās vērtības preces un pakalpojumus. Ceturtkārt, tuvākajā laikā ir plānota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Kanādā atvēršana," skaidroja Ozoliņš.
Vēstnieka ieskatā, Latvijas un Kanādas tirdzniecībai vēl labākus priekšnoteikumus paredzēs Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), kad tas stāsies spēkā pilnā apjomā. Latvija tam ir devusi savu artavu, jo bija pirmā ES valsts, kas ratificēja CETA.
Ozoliņš atzīmēja, ka Latvijas eksports uz Kanādu jau ir audzis līdzšinējā līguma pagaidu piemērošanas laikā. Kā labu potenciālu tālākās sadarbības attīstīšanai vēstnieks redz Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu ienākšanu Kanādas tirgū un palīdzoša šajos darbos būs arī LIAA pārstāvniecība.
Tāpat vēstnieks plāno uzturēt ciešu kontaktu ar Latvijas diasporu, jo sadarbība ar diasporu ir viens no nozīmīgākajiem Ārlietu ministrijas (ĀM) darba virzieniem. Ozoliņš plāno veltīt pūles diasporas politikas īstenošanā.
"Šajā ziņā paļaujos uz daudzskaitlīgās un aktīvās latviešu diasporas Kanādā, kuras organizācijas, draudzes, skolas, kori un deju kolektīvi darbojas vairākās Kanādas provincēs un pilsētās, sadarbību un atsaucību. Ceru, ka diaspora turpinās būt pilsoniski aktīva Saeimas vēlēšanu laikā nākamajā gadā. Vēlos iesaistīt ietekmīgo un plašo latviešu kopienu arī ekonomiskajā sadarbībā," uzsvēra vēstnieks.
Runājot par galvenajiem izaicinājumi Latvijas-Kanādas attiecībās, vēstnieks vērsa uzmanību uz to, ka Covid-19 pandēmijas izraisītie pārvietošanās ierobežojumi ir krietni samazinājuši pilnvērtīgu starpvalstu politisko dialogu un vizīšu apmaiņu. Ozoliņš akcentēja, ka līdz pandēmijai Latvijai ar Kanādu bija aktīvs politiskais dialogs, un to būtu nepieciešams turpināt.
Pēc vēstnieka paustā, dialoga veicināšanas kontekstā pozitīvi vērtējams, ka Rīgā notikušās NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā notika atsevišķas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) divpusējās tikšanās ar Kanādas jaunās valdības ārlietu ministri Melāniju Žolī.
Ozoliņš norādīja, ka Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības nav atdalāmas no plašākas starptautiskās vides un tās attīstības tendencēm. Latvijai un Kanādai ir vienota izpratne par starptautisko tiesību ievērošanu starpvalstu attiecībās un par indivīda brīvību, demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesībām kā pamata vērtībām, kas nodrošinātu labvēlīgākus apstākļus starpvalstu dialogam.
"To vislabāk un atbilstošāk ir nodrošināt multilaterālā sistēmā ar ANO tās centrā. Tas atbilst gan G7 valsts - Kanādas interesēm, gan mazākas valsts - Latvijas interesēm. Tāpēc mūsu valstīm ir svarīgi turpināt stiprināt daudzpusējo sadarbību, kas ir labākais veids, kā risināt kopējos globālos izaicinājumus," uzsvēra vēstnieks.
Starp acīmredzamākajiem mūsdienu izaicinājumiem Ozoliņš izcēla gan apdraudējumu starptautiskajai kārtībai, kad ar spēka palīdzību tiek mainītas suverēnu valstu robežas, gan pilnīgi citas kategorijas izaicinājumi - Covid-19 pandēmija. Tāpat ir kopējie ilgtermiņa izaicinājumi kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi, migrācija, terorisms, jauno tehnoloģiju un demokrātisko procesu kā, piemēram, vēlēšanu izmantošana par ieroci un citi.
"Visos šajos jautājumos mums ar Kanādu ir ļoti līdzīgi uzskati, un mēs kopā meklējam veidus, kā un kuros formātos tos vislabāk risināt. Ir jautājumi, kurus risinām reģionālos formātos kā NATO, EDSO, un ir jautājumi, kurus visatbilstošāk risināt ANO vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Tāpat starp līdzīgi domājošām valstīm ir nepieciešams pastāvīgs dialogs gan visu līmeņu vizīšu veidā, gan ar vēstniecību iesaisti, lai spētu rast risinājumus mūsdienu aktuālajiem izaicinājumiem," pauda vēstnieks.
LETA jau rakstīja, ka Valsts prezidents Egils Levits 14.decembrī svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza akreditācijas vēstuli nākamajam Latvijas vēstniekam Kanādā Ozoliņam.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Ozoliņš darba gaitas ĀM sāka 1994.gadā. Viņš strādājis Starptautisko organizāciju departamentā, Drošības politikas nodaļā, vadījis Krievijas nodaļu un Drošības politikas departamentu. Tāpat viņš strādājis Latvijas vēstniecībās Zviedrijā un ASV, bijis Latvijas valdības pilnvarotais pārstāvis trīspusējā Latvijas-Krievijas-EDSO komisijā un Valsts kancelejas direktora vietnieks hibrīdapdraudējuma novēršanas jautājumos.
Ozoliņš bijis Latvijas vēstnieks Čehijā, Horvātijā un Dānijā. Kopš 2019.gada viņš vadījis Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkciju.
Vēstnieks studējis Latvijas Universitātē, ieguvis vēstures maģistra grādu, pilnveidojis savas zināšanas Eiropas drošības politikas kursos Eiropas Padomē un Dž.Māršala centrā Vācijā, kā arī stažējies Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūtā.
Ozoliņš amatā nomaina vēstnieku Kārli Eihenbaumu, kurš pārstāvēja Latvijas intereses Kanādā kopš 2016.gada.
