Lai gan kopš pērnā gada ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri apģērbu un modes preces pērk mazāk, dažādās sociālekonomiskajās grupās kopumā ir palielinājusies interese par ilgtspējīgākiem zīmoliem - liecina Vācijas modes mazumtirgotāja VAN GRAAF un tirgus izpētes kompānijas "Norstat" kopīgi veiktā ikgadējā Latvijas iedzīvotāju aptauja par iepirkšanās paradumiem.
Vispopulārākā iepirkšanās vieta arī šogad ir lielo apģērbu ķēžu veikali, savukārt otrajā vietā ir internetveikalu piedāvājums, bet vismazāk iecienīti vēl arvien ir boutigue veikali.
Agnese Masaļska, VAN GRAAF veikala Rīgā vadītāja iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņu skaidro gan ar pandēmijas ietekmi, gan globālajām tendencēm:
“Visstraujākais pieaugums ir tieši to cilvēku grupā, kuri primāri meklē iespējas apģērbu iegādāties no interneta veikalu piedāvājuma, un šī tendence turpina augt. Pērn tā bija trešā daļa jeb 31%, bet šogad jau 41% no Latvijas iedzīvotājiem šim iepirkšanās veidam dod priekšroku. Mums patīkami bija pamanīt, ka dažādu zīmolu ieviestās ilgtspējas iniciatīvas tiek vairāk novērtētas visās vecuma grupās visā Latvijā un gan vīriešu, gan sieviešu vidū, turklāt ne tikai jaunu rīdzinieku grupā, kā varētu domāt. Ceram, ka vēlme arī apģērbu pirkumu kontekstā domāt par kopējiem globālajiem mērķiem nepaliks tikai pandēmijas radīts impulss.”
Lai arī lietoto apģērbu veikaliem ir pavisam neliels popularitātes pieaugums, tie šobrīd Latvijā ir tikpat iecienīti kā vairākzīmolu veikali un outleti, ieņemot dalīto trešo vietu populārāko izvēļu topā - tos katru iecienījuši 25% Latvijas iedzīvotāju. Internetveikalu piedāvājumam vislielākais popularitātes kāpums ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, bet līderes dzimumu ziņā ir sievietes - par 12% vairāk nekā 2020. gadā iepērkas tieši tiešsaistē.
Interesanti, ka ilgspējas tēmai zīmolu izpildījumā, iegādājoties apģērbu un modes preces, uzmanību visbiežāk pievērš sievietes vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuras dzīvo Rīgā un Pierīgā un kuras ir krievu tautības, savukārt visstraujāk tam popularitāte kāpusi iedzīvotāju vidū, kas dzīvo mazākās Latvijas pilsētās.
Kopumā palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem pandēmija ir mainījusi iepirkšanās paradumus. Ja pērn 52% atzina, ka nekādas izmaiņas nav notikušas, tad šogad tikai nedaudz vairāk kā trešdaļa jeb 38% piekrīt šim apgalvojumam. Pirms gada neviens no aptaujātajiem neatzina, ka apģērbu pērk vairāk, bet 2021. gadā optimisms ir nedaudz atgriezies un daļa cilvēku biežāk tērē naudu tērpiem un aksesuāriem. Visbūtiskāk pieaudzis tiešsaistes iepirkšanās entuziastu pulks, jo pandēmijas ietekmē gandrīz ceturtā daļa jeb 23% no samērā konservatīvajiem Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka arvien biežāk iepērkas internetā.
Latvijas iedzīvotāju aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2021. gada jūlijā un tajā piedalījās 500 ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-64 gadiem. Aptauja tiek veikta ik gadu un 2021. gadā tā notika trešo reizi pēc kārtas.