Administratīvā rajona tiesa septembra vidū, pretēji Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumam, uzdevusi piešķirt bēgļa statusu Latvijā kādai Baltkrievijas režīma kritiķei, liecina publiski pieejamais tiesas spriedums.
Baltkrievijas pilsone pērn oktobrī ieceļoja Latvijā no Baltkrievijas un pie valsts iestādēm vērsās iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Sieviete paskaidrojusi, ka Baltkrievijā draud politiski motivēta vajāšana, jo viņa ir atklāti paudusi savu viedokli par pašreizējo Baltkrievijas politisko sistēmu, kā arī 2020.gada augustā piedalījusies mītiņos un protesta akcijās.
Sieviete baidījusies, ka varētu tikt saukta pie kriminālatbildības par piedalīšanos, gatavojoties 2020.gada 11.augustā Minskā notikušajai protesta akcijai. Minētajā vakarā pieteicēja atradās sava drauga birojā, kurā viņai mazpazīstami cilvēki apsprieda gaidāmo mītiņu un pārbaudīja līdzpaņemto aprīkojumu.
Vēlāk biroja novērošanas kameru videoieraksti nonāca Baltkrievijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieku rokās. Tāpat šie ieraksti tika publiskoti "Telegram" un citās interneta vietnēs, tos pārraidīja Baltkrievijas televīzijas reportāžās. Pret personām, kuras 11.augusta vakarā birojā gatavojās mītiņam, tika sākts kriminālprocess par masu nekārtību rīkošanu.
Sievietei minētajā kriminālprocesā ir liecinieces statuss, taču viņa uzskatīja, ka procesuālais statuss varētu mainīties, viņai kļūstot par apsūdzēto, jo videoierakstā ir redzams, ka viņa atrodas birojā un komunicē ar citiem protesta dalībniekiem, no kuriem vairums tika apcietināti.
Vēlāk sievietei izdevās laikus pamest valsti.
Uzturoties Latvijā, viņa pagājušā gada nogalē reģistrēja laulību ar Latvijas pilsoni.
PMLP šī gada maijā sievietei atteica piešķirt bēgļa statusu, bet piešķīra alternatīvo statusu un izsniedza termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu.
Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, sieviete vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.
Jau ziņots, ka minētās sievietes gadījums nav vienīgais, kad tiesas ceļā ir panākts piešķirt daudz labvēlīgāku patvēruma statusu. Kopš pagājušā gada tiesa uzdevusi piešķirt minēto statusu vairākiem baltkrieviem, kuriem bija piešķirts alternatīvais statuss.
Latvija no pagājušā gada vasaras beigām līdz šim brīdim saņēmusi vairāku desmitu Baltkrievijas pilsoņu lūgumus par patvēruma piešķiršanu.
Pērn 9.augustā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts iestāžu paziņoto vēlēšanu rezultātu nesakritība ar nevalstisko organizāciju veikto aptauju rezultātiem, kā arī neskaitāmie pārkāpumi pirmsvēlēšanu laikā un vēlēšanu dienā, tostarp kandidātu un aktīvistu apcietināšana, iebiedēšana un pret civiliedzīvotājiem vērstā vardarbība, bija izraisījusi plašus Baltkrievijas sabiedrības protestus.