Ārvalstu investoru padome: Ēnu ekonomikas mazināšanā vajadzīga griba saukt vainīgos pie atbildības

Ēnu ekonomikas mazināšanā vajadzīga griba saukt vainīgos pie atbildības, intervijā aģentūrai LETA pauda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

"Mēs visi pandēmijas laikā pārliecinājāmies, ka represīvas metodes strādā, un, ja mēs gribam pateikt "ja reiz likums ir pieņemts, tad tas ir jāievēro", tad atrodas arī resursi, lai to pārbaudītu un vainīgos sauktu pie atbildības. Diemžēl ēnu ekonomikā mēs to neredzam," sacīja Gruzniņš, piebilstot, ka šī situācija vistiešākajā veidā ietekmē investīcijas.

Tostarp Gruzniņš minēja, ka, piemēram, "Schwenk Latvija" pēdējo gadu laikā investē cementa rūpnīcā, kamēr karjeru izstrādē un betona ražošanā investīcijas ir apturētas, jo šajās jomās ēnu ekonomika ir tik liela, ka uzņēmums nespēj konkurēt ar pelēkajā zonā strādājošajiem uzņēmumiem.

"Tas ir skumji, jo valstī tiek palaists garām tik daudz nodokļu. Turklāt būvniecību es minu tikai tādēļ, ka tā ir mana ikdiena, bet pieļauju, ka līdzīga situācija ir ļoti daudzās nozarēs. Jāpiebilst, ka mēs bieži ātri rīkojamies, ja mums kāds uz problēmu norāda no ārpuses. Ēnu ekonomika ir iekšēja problēma, uz kuru, visticamāk, neviens no ārpuses nenorādīs. Tādēļ te ir jābūt iekšējai gribai sakārtoties," uzsvēra Gruzniņš.

Viņš pauda, ka ēnu ekonomikas mazināšanas kontekstā ir jārunā arī par datiem un to analīzi. "Piemēram, kā var būt, ka uzņēmums, kuram ir 15 darbinieki, sociālajā nodoklī samaksā trīs reizes vairāk nekā šīs pašas nozares uzņēmums, kuram ir 20 darbinieku? Kā var būt, ka nozarē gadiem aktīvi darbojas uzņēmums, kuram praktiski nav apgrozījuma? Uz datiem balstītā analīzē ļoti ātri var saprast, ka kaut kas nav kārtībā. Taču es negribu vienas vai otras valsts institūcijas vietā atbildēt, kādēļ tas netiek darīts," sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijai šajā jautājumā būtu laiks mācīties no Igaunijas. "Nedomāju, ka atšķirības ir meklējamas mentalitātē, bet gan drīzāk tajā, ka uzņēmumiem ir skaidrs, ka pārkāpumam sekos sods. Arī pandēmijas apkarošanā mums nebūtu nekādu rezultātu, ja valdība vienkārši izdotu noteikumus un neviens nekontrolētu, vai tie tiek ievēroti," uzsvēra Gruzniņš, piebilstot, ka pandēmija ir izgaismojusi, ja ir vēlme, likumus var pieņemt ātri un var arī kontrolēt to ievērošanu.

"Kas attiecas uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), tad man personīgi, jau gadiem sadarbojoties, ir radies priekšstats, ka viņi ir zaudējuši ticību tam, ka, noķerot kādu cilvēku vai uzņēmumu, pēc tam kaut kas mainīsies. Pēc tam seko jautājums par pierādījumiem, un beigās tas pats cilvēks vai nu tajā pašā uzņēmumā "X", vai jau citā uzņēmumā "X1" tāpat vien turpina darboties. Tādēļ es domāju, ka te jau pašam VID būtu jānāk ar likumdošanas iniciatīvām, kas ļautu šo procesu padarīt efektīvāku," sacīja Gruzniņš.

Savukārt Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Linda Helmane piebilda, ka pēdējā laikā padomei ar VID ir izveidojusies labāka komunikācija. "Diskusijas ir labas, un no tām izriet jau potenciāli risinājumi un nākamie soļi. Mēs novērtējam, ka VID ir gatavs piedalīties sarunās, uzklausīt un skaidrot. Tomēr jāatzīst, ja vēl pirms dažiem gadiem mūsu padomes Ekonomisko noziegumu darba grupā vairāk runājām par korupcijas apkarošanu un naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, tad tagad pirmajā vietā atkal izteikti ir atgriezusies ēnu ekonomika. Tas tikai parāda šīs tēmas aktualitāti," viņa sacīja.