Linkaits: Valsts ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji pēc iespējas vairāk izmantotu elektrotransportu

Latvijā starp Baltijas valstīm ir labākais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla pārklājums, ceturtdien paziņoja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), atzīmējot uzlādes staciju tīkla izveidošanas projekta pabeigšanu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir pabeigusi elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošanas projektu, uzstādot kopumā 139 uzlādes stacijas, un ceturtdien svinīgi tika atklāta pēdējā šajā projektā izveidotā stacija Rīgā, Vecmīlgrāvī, pie dzelzceļa stacijas "Ziemeļblāzma".

Linkaits uzsvēra, ka valsts atbalstītās elektrouzlādes tīkla būvniecības pabeigšana ir nozīmīgs brīdis transporta infrastruktūras attīstībā. Ministrs esot lepns, jo, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, Latvijā esot pats labākais pārklājums.

Linkaitam esot bijušas sarunas ar Lietuvas transporta ministru, kurš atzinis, ka Lietuva ir mācījusies no Latvijas, kā izveidot elektrouzlādes infrastruktūru, un tikai tagad Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros meklēs finansējumu, lai izdarītu to, ko Latvija jau ir paveikusi.

Stacija "Ziemeļblāzma" esot zīmīga vieta, uz kurieni varēs atbraukt ar elektroauto, to uzlādē un pārkāpt vilcienā, lai dotos Saulkrastu vai Rīgas virzienā. Pēc vairākiem gadiem arī citās dzelzceļa stacijās Rīgā un Pierīgā būs šādas elektrouzlādes vietas un citi pakalpojumi gan veloinfrastruktūrai, gan pasažieru pārvadājumiem, uzsvēra ministrs, atgādinot, ka Latvija nākamgad saņems arī pirmos jaunos elektovilcienus.

Valsts ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji pēc iespējas vairāk izmantotu elektrotransportu, kas rada mazāk kaitīgos izmešus. Priekšrocības, kas iestrādātas normatīvajos aktos par elektromobiļu izmantošanu, ir tās, kas veicina un mudina cilvēkus arvien vairāk iegādāties un izmantot šādus transportlīdzekļus, piebilda ministrs.

Linkaits aģentūrai LETA teica, ka šajā projektā valsts atbalstītās stacijas ir domātas tādām kā "avārijas situācijām pēc būtības", kad pēkšņi autovadītājs atrodas uz ceļa un enerģijas rezerves palikušas dažiem kilometriem. Ikdienā spēkrata īpašniekam ir daudz ērtāk veikt uzlādi savās mājās, taču ministram ir zināms, ka privātais sektors piedāvā un piedāvās dažādus risinājumus uzlādei pie veikaliem, degvielas uzpildes stacijām un citām sabiedriskām vietām.

Ministrs arī skaidroja, ka vēl tiek izstrādātas jaunas prasības TEN-T pamattīkla ceļu infrastruktūras nodrošināšanai ar elektrouzlādi, un šajā jomā paredzētas kravas automašīnu uzlādes stacijas un ūdeņraža uzlādes stacijas. "Pie tā vēl jāstrādā un tas, protams, ir ļoti dārgs un komplicēts projekts," piebilda ministrs.

Tāpat dažādu transporta projektu gaitā ir paredzēts pie vilcienu stacijām un citiem pārēšanās punktiem veidot papildus infrastruktūru, kur uzlādes stacijas izvietos privātais sektors, bet infrastruktūru izveidos valsts sadarbībā ar pašvaldību, skaidroja ministrs.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš projekta noslēguma pasākumā uzsvēra, ka elektroauto skaits Latvijā turpinās augt, un pērn vien tas pieaudzis līdz aptuveni 2000 transportlīdzekļu. Būtisks faktors esot arī tas, ka šādiem transportlīdzekļiem samazinās cenas.

Arī Lukstiņš slavēja projektā izveidoto staciju pārklājumu, jo tagad varot mierīgi šķērsot Latviju no viena gala līdz otram visos virzienos. To ļoti novērtējot ārzemnieki. "Elektrorallija dalībnieki atzinuši, ka Latvijā bijusi visvieglākā braukšana un vieglākā orientēšanās," piebilda CSDD vadītājs, atgādinot, ka patlaban Latvijā uz lielajiem ceļiem ik pa 50 kilometriem ir elektrouzlādes stacija.

Jau ziņots, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta mērķis bija izveidot visaptverošu uzlādes staciju tīklu, lai nodrošinātu elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā. Jau 2018.gadā tika izveidotas pirmās 70 uzlādes stacijas, pērn - vēl 40, bet šogad - atlikušās 29.

ERAF projekta laikā uzlādes stacijas vienmērīgi izvietotas gan TEN-T ceļu, gan reģionālo ceļu tīklā, kā arī vairākas uzlādes stacijas uzstādītas lielākajās apdzīvotajās vietās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī un citās. Projekta finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, bet projektu īstenoja CSDD. Projekta kopējās izmaksas ir 7,8 miljoni eiro, no kā 85% ir ERAF, bet 15% - Latvijas valsts finansējums.

Kopš tīkla pirmās kārtas darbības uzsākšanas 2018.gada vidū kopā veikti jau vairāk nekā 66 000 uzlāžu un elektromobiļiem nodota elektroenerģija vairāk nekā 930 megavatstundas (MWh), kas nozīmē nobrauktus vairāk nekā piecus miljonus kilometru.

LETA jau ziņoja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinājusi piedāvāt atbalsta programmu bezemisiju auto iegādei.

Kopumā bezizmešu transporta iegādes atbalstam paredzēti 10 miljoni eiro. VARAM piedāvājums paredz, ka viena jauna elektromobiļa iegādei iedzīvotājam tiks nodrošināts 4500 eiro atbalsts.

10 miljonu eiro finansējums nāks no VARAM emisiju kvotu izsolīšanas līdzekļiem.

Programma paredz arī 2250 eiro atbalstu par lietota elektroauto iegādi un tādu pašu summu par hibrīdauto, lai tā attiektos uz plašāku iedzīvotāju loku. Šo summu tehniski paredzēts izmaksāt auto pārdevējam jeb dīlerim, jo pircējam automātiski šīs summas atlaide tiks piemērota, veicot pirkumu, tajā skaitā līzinga maksājumus.

Paredzēts, ka ar programmu tiks atbalstīta 3800 mazemisijas auto iegāde.