Latvijā digitālā pratība pieaugušo vidū ir zemāka par vidējo rādītāju ES

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Latvijā digitālā pratība pieaugušo iedzīvotāju vidū ir zem vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (ES), ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzīmēja Valsts prezidenta Egila Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa.

"Mēs esam nedaudz zem Eiropas vidējā līmeņa," sacīja Ilvesa piebilstot, ka Eiropā vidējā digitālā pratība starp pieaugušajiem lēsta 56% līmenī.

Vienlaikus, pēc viņas teiktā, digitālās pratības līmenis Latvijā pieaug, tostarp it īpaši Covid-19 pandēmija ir veicinājusi nepieciešamību strādāt digitāli, taču aktuāls jautājums ir par to, kādas ir šīs prasmes, un cik lielā mērā tās var uzlabot dzīves kvalitāti.

"Viens ir, ka mēs mākam atrast informāciju, mākam izlasīt ziņas, iespējams, mākam būt sociālajos tīkos. Otrs, ka mēs ar savām prasmēm mākam radīt, piemēram, izveidot savu mājaslapu, ja mēs varam notirgot savas adītās zeķes, proti, vai mums ir prasmes digitālajā vidē izdarīt kaut ko tādu, kas ļauj, veidot kādu biznesu, uzlabot savas dzīves kvalitāti," sacīja Ilvesa.

Viņa uzsvēra, ka bez prasmīgiem iedzīvotājiem digitālo labklājību neizdosies sasniegt, taču šobrīd ir ļoti daudz iespēju šīs prasmes dažādos līmeņos attīstīt.

Savukārt, komentējot Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Māra Gruzniņa intervijā aģentūrai LETA iepriekš pausto, ka Latvijai, lai kļūtu par digitāli attīstītu valsti, ir nepieciešams atbildīgais par digitalizācijas ieviešanu, Ilvesa atzīmēja, ka par šo jautājumu ir daudz diskutēts, bet ir liela pretestība, jo vairāk birokrātijas ne vienmēr ir atslēga tam, lai būtu labāk.

"Skaidrs, ka šo jomu vajag nedaudz centralizēt, jo šobrīd ļoti daudz kas notiek katrā mazā saimniecībā, vai tā ir ministrija, vai kāda cita iestāde," sacīja Ilvesa.

Latvijā

“Dzīvoju Latvijā jau vairāk nekā deviņus gadus,” teic rakstnieks, publicists un vēsturnieks Dmitrijs Savins, kura dzimtene ir Krievija, Aizbaikāls, pilsēta Čita. “Pirms tam nekad nebiju domājis, ka kļūšu par emigrantu. Bet mēs visi zinām, kāda ir situācija mūsdienu Krievijā. Tāpēc mana aizbraukšana bija loģisks rezultāts manam politiskajam darbam Krievijā. Man Krievijā bija tikai divi varianti: cietums vai emigrācija.” Intervija ar Dmitriju notiek latviski.

Svarīgākais